Реферат: Transports

Jūras transports.

Pārvadājumu nodrošināšanai jūras transportam ir

daudznozāres saimniecība, kas sastāv no:

- flotes,

- jūras ostas,

- remonta rūpnīcas.

Atšķirībā no kuģošanas veida jūras

pārvadājumu sadaļa uz ārējus (ārvalstu) un

iekšējus (kabotāža). Savukārt, ārvalstu

pārvadājumos realizējas eksporta- importa krāvu

pārvadājumi un krāvu pārvadājumi starp ārvalstu

ostiem.

Iekšējos pārvadājumos atšķir lielo un mazo

kabotāžu. Maza kabotāža - kuģošana vienu vai

divu jūras baseinu robežās. Liela kabotāža -

kuģošana starp jūras ostiem, kas atrodas dažos baseinos,

kas sadalīti ar citu valstu krastmalas teritorijām.

Jūras transports realizē galvenokārt ārējas

tirdzniecības krāvu pārvadājumus, kā arī

pārvada citvalstu fraktētāju krāvu. Abos gadījumos

viņš realizē transporta pakalpojumu eksportu un izpildi

svarīgo funkciju: pievērst ārvalstu valūtu un

investīcijas.

Priekšrocības:

- iespēja nodrošināt masveida iekš- un

starpkontinentālu krāvu pārvadājumus;

- praktiski neierobežota izlaišanas iespēja jūras

ceļiem;

- relatīvi neliels degvielas un enerģijas

patēriņš uz produkcijas vienību;

- iespēja izmantot augstekonomisko floti ar lielo

krāvnesību (līdz 5000 t. tonnāža), kas dod

relatīvi zemu pārvadājumu pašizmaksu.

Mīnusi:

- atkarība no hidrometeoroloģiskiem un navigācijas

apstākļiem, kas izraisa lielo dīkstāvi ziemas laikā;

- nepieciešams izveidot jūras krastos

sarežģīto ostas saimniecību, kas prasa lielo

kapitālieguldinājumus;

- ierobežota iespēja izmantot jūras transportu

iekšvālstu pārvadājumos tiešos jūras

pārvadājumi.

2.

Acu redzams, ka dažādi noteikumi, kas tiek uzstādīti

veicot šādu krāvu pārvadājumus:

- henerālie (gabalkrāvas), kam piemīt

dažādie izmēri, formas un partījamība;

- speciālie gabalu – konteineri un riteņu tehnika;

- masu gabalu krāvu lielas partijas – koki un metāls;

- uzberamas – rudas, ogle, mēsli;

- šķidras – nafta, naftas produkti,

ķīmikālijas, sašķidrinātas gāzes;

- pasažieri – lineārā satiksme un kruiza

kuģišana;

- pasažieri ar automašīnām – prāmu satiksme.

ir jāvest dažādu kuģu tipa rāšanai.

Gandrīz katrs trešais kuģis no pasaules tirdzniecības

jūras flotes pastāv no sevī tankeru vai kiģi uzberamas

krāvu pārvadāšanai. Šo divu tipu kuģim ir 80%

no kopēja pasaules tirdzniecības flotes tonāža. Kuģu

tipu skaits ir jau vairāk par 100.

Kuģu sadalījums pa tipiem ir ļoti sarežģīts, jo

kuģu atšķiras pēc: noteikšanas, kuģošanas

rajonu, energoierīci, arhitektūras un daudziem cietiem

pazīmem.

Pamatpazīme ir noteikšana, ar viņu kuģus sadala:

- pasažieru;

- transportu;

- zvejniecības;

- tehniskās flotes.

Zīm. 41.

Tālāk tiek aplūkoti tikai transporta kuģi. Bez transporta

flotes nav iespējami starp kontinentālie krāvu

pārvadājumi.

Pamatkravas, kas pārvada:

1. Tanneru pārvadājumos: nafta un tas produkti,

sašķidronātas gāzes, ķimikālijas, asfalts,

vīns, amonjaks, sēra, etilus.

2. Ķuģi – refrižerātori: dārzēņi,

gaļa, zivis.

3. Konteineru pārvadājumos: speciālas krāvas.

4. Uzberamo krāvu pārvadājumos: ogle u.c.

Kā jau ir minēts augstāk, šolaik kopējas pasaules

krāvu sadalījums ir:

55% - šķiras kravas;

30% - uzbramas;

15% - henerālie.

Tas noteica transporta kuģu sadalījumu.

Tankers ap 50% no ekspluatācijas laika pavada ostos zem iekraušanas

– izkraušanas operācijam. Transkontinentālie naftas

pārvadājumi realizē supertankeri ar ded. veitu ap 250 t.t..

Taču šiem tankeriem nav sasniedzama lielāka ostu daļa un

naftas sadalījumu pa kontinentu realizē tankeri ar mazākam

izmēriem (ap 70 t.t.). Tankēru flote ir ļoti bīstama

apkārtējas vides piesārņošanas dēļ.

Konteiner vedis – paredzēts sīkkrāvu pārvadāšana:

Dedveits ap 50 – 60 t.t. Ātrums ap 30 “uzlov”.

Tas ir pilnīgi atklātie kuģi ar līkam, kas aiz visu

krāvas nodalījumu, kam bieži ir šienaiņa

konstrukcija. Tas atvieglo iekraušanu un samazina dīkstavi

Zīm. 59.

· Uzberamo krāvu pārvadāšanas kuģis

pārvada galvenokārt graudu, ogļi un dāžus rudus.

· Lihtervedis – kuģis, kas paredzēts speciālo

negreudējošo konteineru pārvadāšanai. Zīm. 130.

· Sauso krāvu pārvadāšanas kuģis – koku,

lopu, smāgu krāvu, citu krāvu pārvadāsana.

Kuģi iekraušanai un izkraušanai paredzēti speciāli

apteikoti jūras krastmalas teritorijas. Tas pastāv no sevi

sarežģīto saimniecību, kas var sadalīt uz:

Akvatoriju, piestātnes, krāvu pārcelšanas mehānismi,

noliktavas, krāvu sadalīšanas tehnika, dzelzceļi un

autoceļi, doki u.c.

Atkarībā no ostas pamatfunkcijām šeit arī var

būt reida pārsuknēšanas stacijas, cauruļvadu vai

citu transporta mašīnu sistēmas, daudzie dienesti,

glabāšanas tvertnes.

Osti izpilda sakares funkciju starp jūras un iekšējam

transportam.

Liela nozīme ir krāvas plūsmas stabilitātei un ilgumam,

jo tas ietekmē uz ostas, kuģniecības, ārējas

tirdzniecības savstarpēji saistīto attīstību.

Jūras ostu attīstības pamatvirzieni:

· Kuģu stāvēšanas laika samazināšana;

· Jauno piestātņu un pārkraušanas kompleksu

uzbūvēšana;

· Nodrošināt glabāšanas iespējams,

krāvas plūsmam palielināties;

· Pieostas rūpnīcas būvlaukumu sagatavošana.

Pamatproblēmas jūras ostiem:

· Neliels akvatorijas dziļums, jo dažas ostas tiek

izvietotas 50 – 100 km attālumā no jūras un galvenokārt

ūpes grivas.

· Šauras vietas piebraukšanas uļie posmos, kas izraisa

manevrēšanas ātruma samazināšanu un kopējo

laika zudumu palielināšanu.

· Jespēja apkalpot tikai tos kuģus, kuriem tiek

paredzētas piestātnes, celtņi u.c.

3.

Pārvadājumu efektivitāti novērtē ar pamatradī

tāju palīdzībām:

a) krāvu apgrozījums, miljard.t.km;

b) 1 t. kravai vidējais pārvadāšanas attālums;

c) kopējais pasažieru skaits;

d) ekspluatācijas ātrums, m/st.;

e) kravnesības izmantošana,%;

f) peļņa.

Jūras transportā ir frakts un tarifs.

Frakts – vienlaicīga cena, kuru noteica līgums starp

fraktētāju – transporta produkcijas pārdevēju un

fraktējam – pircējam un fiksējas līgumā

(čarterī) katrā noteiktā gadījumā;

Frakts darbojas tikai šīm krāvos nosūtītājam.

Tarifs – pastāvīgi darbojoša cena jūras

pārvadājumiem. Viņš tiek uzstādīts

centralizēti, ir vienāds visiem nosūtītājiem, kas

izmanto jūras transportu..

Tarifs ietilpst:

1) Maksa par kravas pārvadāšanu;

2) Papildoperācijas izdevumi

T = P + П, kur P – pašizmaksa

П – peļņa.

Atšķir pamat, izņemuma un vietējo tarifu.

Jūras transporta tarifu uzskaita atsēvišķi

kabotāža un ārvālstu kuģniecībā.

Kabotāžas kuģošanai ir divi līmeni tarifiem:

· kustības tarifs;

· stāvējošās tarifs,

kurī savukārt sadalīti atšķirība no

krāvas, jūras, ostas veidiem un izvietošanam.

Pamatdokuments, kas reglamentē tarifus – «Kopēja tarifu un

statistiska kravas nomenklatūra».

Izmaksas: ūgunsdrosības, kuģu, piestatnes, lamona.

Papildizmaksas: lūku atveršana, aizveršana, buksētaja

izmantošana, šiftingu uzstadīšana, tālruņu

izmantošana un daudzie citi.

Jūras tirdzniecības kuģiem ir trūkums:

Kuģis ilgi atmaksājas. Lai ātrak to atmaksāt, var

uzbūvet kuģi ar lielāko nestspēju, taču kuģu

cena aug, jo lielākām kuģiem nepieciešama vairāk

jaudīja spēkas iekārta, kas ir darga.

Bez tam, jūras pārvadājumam piemīt neliels ātrums,

jo iegremdētiem kuģiem ir «40-uzlovij» ātrumā

robežā. Lai kustēties ar lielāko ātrumu,

nepieciešama lielāka pamatdzinēju jauda, vairākie

dagvielas patēriņi un krājumi. Pamatdzinēju jauda aug

proporcionāli kuģu kustības ātrumam trešajā

pakāpe. Tapēc jūras pārvadājumi ir lēnāki,

nekā aviācijas un citas transportas veidiem.

Arī jūras transports stipri piesārņo apkārtējo

vidi.

Šķidrie piešārņojumi: degviela, eļļa,

ljales un balasta ūdeņi, dzesešanas, mazgāšanas

šķidrumi un ūdeņi, nafta un tās produkti.

Cietie piesārņojumi: koks, metāls, krāsu atlikumi,

kuģu atkritumi, krāvas zidumi un atlikumi.

1973 gadā noslēgta Starptautiska konvencija jūras

piesārņijumu noveršanai ar jūras kuģiem.

Šājā konvencija formulēti prasības un noteikumi,

virzītie vides aizsardzībai.

Baltijas jūras aizsardzībai noslēgta reģionāla

konvencija, kas tiek pieņēmta 1974.g. Helsinkos.

Ūpes transports.

Ūpes transports ir svarīga daļa valsts transporta

sistēmā. Īpaši liela nozīme ir ūdens transporta

masveida krāva pārvadājumos: nafta, koks, maizes krāvos,

mašīnas un būvmateriāli.

Pedējā laika ir tendencija ūdens transporta

specializēšana atseviško kravas veidu

pārvadāšanai. Ogļu un dārzeņu

pārvadāšana ir nepieciešami uzturēt glabašanas

mitrumu un temperatūru.

Visplašāk ūdens ttansports izmanto velkamo floti –

baržus, kas paredzēti bēramkravam. Tas ļauj

intensitēt pārvadājumus un samazināt velkoņu skaiti.

Ūdens transports nodrošina jūras ostas apgādi ar masveida

kravam.

Sarežģitie kuģošanas apstākļi – mazs

dziļums un platums – stipri ierobežoto iespēju izmantot

ūdes transportu mazajās ūpes.

Arī trūkums ir, jo nepieciešama piestātne ar celtniem,

dzelzceļi un/vai autoceļi.

Visērtākie mehāniskai apstrādei ir konteineri un

pakēšu kravas. Bet tiem arī ir trūkumi, jo

konteinerizācija un pakēšu formēšana ir dargas

operācijas, tapēc nosūtītajs cenšas to nedarīt,

kas samazina ūdens transporta rožigumu.

Pamatīpatnības:

1) Liela pārvadāšanas iespēja;

2) Neliela pārvadājumu pašizmaksa (4< auto, 15-20<

avia). Baržu velkošanai ir nepieciešama 10 reizes mazāka

jauda, nekā dzelzceļas;

3) Mazākie (3-4 reizes) kapitālieguldījumi, nekā auto

un dzelzceļa;

4) Mazāks metāla pateriņšritoša sastāva

ražošanai.

Mīnusi:

1) Līkumains ceļš un liela dziļumu variācija;

2) Darba periodiskums;

3) Krāvas kustības maršrutu pagarināšana;

4) Neliels transportēšanas ātrums (HES, tilti).

Tarifi ūpes transportā (kravas).

Tarifi krāvas pārvadāšanai sadalīti; pa

pārvadāšanas veidiem (nafta un tās produkti, koku

velkošana, kuģu un citu līdzekļu velkošana), pa

nosutīšanas veidiem (kuģu, konteineru, savienošanas un

sīkas), pa satiksmēm (iekšēja ūdens, tieša

ūdens, ūpes un jūras ceļi, ārvalstu,

intermodālo).

Tarifu sh;emas kalpo par pamati tarifu maksājumu noteikšanai.

Šie shēmi būvēti divos līmeņos:

1) Sākummaksa no 1 t. pār minimālo attālumu 50 km;

2) Maksa par pārvietošanu 1 t. km.

Ar shēmas numura palielināšanu palielinājas 10%

maksājumu summa.

Sauso kravu pārvadājumos aprēķinu izdara pēc 1 t.

Pamatdokuments ir Tarīfu kodekss.

Cauruļvadu transports (C. t.)

Maģistrālie cauruļvadi klasifice:

· Naftas vadi;

· Gazes vadi;

· Caurulvadi pārtikas produktiem.

Cauruļvadi šaura specializācija ir

pamatatšķirība no citiem universālo transporta veidiem.

Pedējos gados strauj: attīstās universālais

cauruļvadu transports.

1. Naftas produktu cauruļvadu transports.

Naftas vads pastav no sevis celtņu kompleksu naftas un naftas produktu

transportēšanai no ieguves vietas līdz

patērētājiem vai pārkraušanai.

Buvē maģistrālo, pievada – un rujālo c.v.

Maģistrālais c.v. – ar karu nafti transportē no

iegūšanas vietām līdz naftas pārstradāšanas

uzņēmumiem< kā arī pārkraušanas

bāzēm, kas izvietoti dz.c., ūpes un jūras

pārliešanas punktas, vai uz galveniem

pārsūknēšanas stacijas.

Rupālie c.v. , kā arī rūpnīecības un naftas

bāzes c.v. paredzēti iekšējiem

pārsūknēšanām.

Pievada c.v. kalpo naftas pārvietošanai no iegūšanas

vietām līdz naftas pārstradāšanas rūpnīcam

un naftas produktu no uzņēmumiem līdz galveniem naftas produktu

c.v.

Šķidro ķermeņu pārsūknēšana

cauruļvada realizē ar augstspiediena lielas jaudas sūkniem,

galvēnokārt ar elektro piedzini, kas tiek uzstadīti

pārsuknēšanas un galastacijās.

Naftas pārvados bērzes samazināšanai caurules

iekšējo virsmu apstrāda ar plastikam, sveķiem,

ieeļļo ar spirtu u.c.

Cauruļvadu tranšejus ar dziļumu līdz 2,5 m apstrāda

ar antikorrozijas materiāliem (bitums, polihlorvinils, asbests u.c.).

Lai paaugstinātu cauruļu mehānisko īpatnību tā

materiāla izstradāšanas laika ievest piedēvus: hromu,

nīķels u.c. Visplašāk izmanto cauruli ar diāmetru no

529 līdz 1220 mm. Tas ir elektro metinātie

tāisnšūvju caurulis.

Materiāla lielums, kas būt pārsūknēts ar

maģistrālam cauruļvadiem diennaktī stacionārā

režīmā pēc apreķināto parametru

optimālām izmantošanam, sauc par caurplūdes spēju.

Šadā spejā ir atkarīga no cauruls diāmetra,

pārsūknēšanas stacijas jaudi, kas noteica arī

plūsmas ātrumu. Pie caurules diametra 200, 720 un 1020 mm

caurplīdes spēja sastav atbilstošai 1,15 un 45 mln.t.

gadā. Pieļaujamais spiediens caurulē 64-75 atm., attāluma

starp pārsīknēšanas stacījām no 100 līdz

300 km.

Vissvarīgais raksturlielums ir cauruļvada ražigums. Tā ir

produkta lielums, kas tiek pārsūknēts ar c.v.

palīdzībam noteiktajā laika posmā (diennakts,

mēness, gads). Māsdienīgie naftas pārvadi ar vienu

līniju var transportēt desmitniekus naftas tonnus.

Maģistrālie c.v. sastav no:

· Lineāra daļa, kas savukārt sastav no cauruļvadi,

sakaru līnijas, cauruļvaduelektroaizsardzības iekārtes.

Viņu pastav apmēram 70-75% no cauruļvadu uzbūves

izmaksam.

· Apakšzemes un virszemes pārejas caur ūdens

šļērslim dzelzceļiem un autoceļiem, pievadi

autobaziem.

· Lineārie mēzgli, kas paredzēti maģistrāles

posmu atslēgšanai remontām u.c.; paralēlo vai

šķērslīniju savienojumi; maģistrālajas c.v. ne

biežāk kā pēc 25 km tiek uzstadīta

atslēgšanas armatūra (aizbidns).

· Virszemju – laukumu daļa, kas ietilpst galvēna un

palīgpāršuknēšanas un kompressoru stacijas, starpa

un uzgāles uzpildīšanas stacijas, uzsildīšanas

punkti, mājokli un kultūras-saimniecības ēkas, noliktavas

u.c.

C.v. būvēšanas laikā cenšas izmantot caurules ar

lielu diāmetru. Diāmetra palielināšana samazina

pārsuknēšanas pašizmaksu, kapitāl- un

materiālietilpību.

Cauruļvadiem ar D=1020mm caurlaišanas iespēja 23 reizes

vairāka, nekā cauruļvadīm ar D=300 mm. Metāla

pateriņš, aprēķināts uz 1 m³

pārsūknēta materiāla samazinas 6 reizes,

kapitālieguldījumi - 3÷4 reizēs.

C.v. transporta priekšrocības naftas un tas produktu

pārsūknēšanai attiecībā pret citiem transporta

veidiem:

1. Caurules būvēšanas vienkaršība un naftas

produktu masu pārsūknēšanas iespēja.

2. Vairāk īss attālums naftas produktu

pārsūknēšanai, nekā ūpes un dzelzceļa

transporta transportēšanai.

3. Zema pašizmaksa naftas transportēšanai: 2 reizes

mazāk, nekā ar ūdens ceļiem un 3 reizes zemāk,

nekā ar dzelzceļiem.

Jāatcerēties, kā teritoriāla pazīme c.v.

transportām ir mazsvarīga, jo darba algas un elektroenerģijas

izmaksas nav lielas.

Kopumā visas izmaksas c.v. transportam ir zemākas, nekā citiem

transporta veidiem.

4. Naftas produktu saglabāšanas nodrošināšana,

transportēšanas process ir pilnīgi hermetisks.

5. Pilnīgi automatizēti uzpildīšanas,

pārsuknēšanas un drenāža operācijas.

6. Mazākie, nekā citiem transporta veidiem,

kapitālieguldījumi un metāla pateriņš vienai

pārvadājuma vienībai.

7. Prombūtne (ja tiek izmantota izolācija) negatīvas

ietekmes apkartnējai videi.

8. Daudz vairāks darba ražīgums, nekā dzelzceļos.

Svarīga priekšrocība ir tāda, jo

pārsūknēšanas process ir nepārtraukts, kā

arī neliels personāla skaits, neatkarība no klimatiskiem

apstākļiem.

Naftas produktu transportēšana ar c.v. atbrīvo dzelzceļas

ritošo sastāvu, ietaupa naudu un metālu jaunas cisternas

uzbuvēšanai. Īpatnējais dagvielas pateriņš

pārsūknēšanai ir 10-12 reizes mazāks, nekā

pārvadāšana ar dzelzceļam.

C.v. transporta galvēnie trūkumi:

1. Šaura specialitāte.

2. Efektīvai izmantošanai ir nepieciešama nepartraukta un

liela produktu plūsma.

3. Grūti pārsūknēt smagus naftas produktus

(eļļa, mazūts).

2. Gāzes c.v.

C. v. Ir vienīgas iespējamais gāzes transportēšanai

lielā attālumā.

Gāzes vadi sadala uz magistrāliem (ar kuriem gāze tiek

transportēta no iegūšanas ietām līdz gāzes

sadalīšanas punktiem) un vietējiem.

Gāzes caurules noguldas tranšējas vai viņus

izbūvē virs zemes estakados.

Maģistrālo c.v. atkarība no gāzes darba spiediena sadala

trijas klases.

Maģistrālie gāzesvadi, kā arī naftas vadi sastav no

lineāras daļas, kompresoru stacijas, gāzes sadales

stacījas, gāzes regulēšanas punktiem; odorizācijas

punktiem, gāzes attīrīšanas un kaltēšanas

iekārtam.

Kompresoru stacijas sadalas no galveniem un starpstacījam. Galvenas

kompresoru stacijas gāze tiek dzēsēta, kamprimēta

attīrīta no pūtekļiem. Komprimēšana

realizēta ar centrbedzes sūkniem ar piedzini no gāzes

terbīnem vai elektridzinējiem.

Kompressoru stacijas izvietoti pēc 100 km. Gāzes darba spiediens

(max) ir ~100 atm.

Pastavīgai gāzes padevei paredze g.v. apriņķošana,

pazemes gāzes glabatuve uzbuvēšana, baipasie

uzbuvēšana.

Talāk gāzes cauluļvadu attīrīšanas pamatvirzieni:

· Caurules ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana,

tas stiprības palielināšana;

· Gāzes saimniecības automatizēšana.

3. Universālais cauruļvadu transports.

Pasaulē eksistē vairāk neka 100 cauruļvadu, kas

hidravliski vai pneimatiski transportē: ogle, rūdas,

būvmateriāli. Transportēšanas šķidrums –

ūdens vai nafta, pneimātiska veidā – gaiss.

· Hidrauliski transportēfosfātes, dolomīts. Darba

ražīgums ir 1,5-2 reizes vairāks, nekā auto- vai

dzelzceļu transportam, tas ir vairāk ekonomisks.

· Pneimatisks transports ļauj pārvietos plašu

nomenklatūru krāvu. Taču šīs transporta veids

izmantots tikai tehnoloģiskām vajadzībam.

Дополнить из Урбах – логистика, рисунки

Energoapgādes līnijas.

Energoapgādes varianti salīdzināšana:

4. Gāzu transportēšanai un cauruļvadiem,

salīdzinājas ar elektroenerģijas pasniegšanai ir neliela

priekšrocība.

5. Izdevīgāk ir pārsūknēt naftu, nekā

pasniegt elektrību.

6. Izdevīgāk ir sniegt elektrību, nekā

pārvadāt ogļe.

7. Augstkalorijas ogļu pārvadīšana ir

izdevīgāka, nekā elektrības pasniegšana.

Acuredzams, ka elektrības ražošana var būt izdevīga,

salīdzinājos ar energoresursu pārvadāšanai, jo

lielāka daļa resursiem patērējas elektroenerģijas

ražošanai sagādes punktos