Научная Петербургская Академия

Реферат: Strahovanie

Реферат: Strahovanie

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un vadības fakultāte

Finansu institūts

Kursa darbs

Apdrošināšanā

“Apdrošināšanas brokeri”

(paraksts)

Rīga 1999

S A T U R S

lpp.

Ievads . . . . . . ....3

1. Apdrošināšans tirgus vispārīgs raksturojums

. . . . 5

2. Apdrošināšanas brokeru vieta un nozīme . ....6

3. Apdrošināšanas brokeru galvenās iezīmes ....9

3. 1. Galvenās prasības pret darbu . . . . ..9

3. 1. 1. Izvēles princips . . . . . ..9

3. 1. 2. Godīguma princips . . . . ..9

3. 2. Galvenās priekšrocības . . . ....11

3. 2. 1. Izmaksu nesadārdzināšana . . ...11

3. 2. 2. Vairāku apdrošināšanas sabiedrību

aizvietošana . . 11

3. 2. 3. Kopsaucēja rašana . . . ...12

3. 3. Pozitīvo faktoru uzskaitījums . . . ...13

3. 4. Apdrošināšanas brokeru izplatītākie

pakalpojumi . . . 14

3. 5. Apdrošināšanas brokeru saikne ar citiem tirgus

segmentiem. . 15

Secinājumi un priekšlikumi . . . ....16

Izmantotās literatūras un avotu saraksts . . ...18

I E V A D S

Šī darba temata aktualitāti autors bāzē uz mūsu

valsts pašreizējo apdrošināšanas tirgus slēpto

krīzi. Apdrošināšanas sabiedrību spožo

attīstības kāpumu pēdējo divu gadu laikā

nomainījis stāvoklis, kad tirgus paplašināšanas

iespējas vienas valsts ietvaros ir izsmeltas. Loģisks

risinājums šai situācijai būtu

orientēšanās uz aizrobežu tirgiem, tomēr

apdrošināšanas sabiedrību nelielais tirgus nišas

īpatsvars nedod tādu iespēju. Tas loģiski noved pie

apdrošināšanas kompāniju saplūšanas.

Īpaši spilgti tas izpaudās iepriekšējā gada

nogalē, kad trīs lielākās apdrošināšanas

sabiedrības «Balta», «Latva» un «Rīgas

apdrošināšanas sabiedrība» nonākušas pie

kopīgas sadarbības, pasniedzot sevi kā vienotu

apdrošinātāju grupu, tas pavērtu iespēju iegūt

vietu apdrošināšanas tirgos arī ārpus valsts

robežām. Ja tas nenotiks, tad apdrošināšanas

tirgū gaidāma nīkulīga pastāvēšana

esošajās pozīcijās.

Šajā dinamiskajā kāpumu un kritumu tirgū savu

neapšaubāmu vietu ir atraduši arī

apdrošināšanas brokeri kā neatņemama tā

daļa. Jebkuras norises, kas saistītas ar

apdrošināšanas tirgu kopumā, secīgi ietekmē

arī brokerus kā šī tirgus lielākos starpniekus. Ja

apdrošināšanas sabiedrību pieaugums sākotnēji

bija ļoti progresīvs, kas izskaidrojams ar šīs tirgus

daļas sākotnējo mazo konkurenci un lielas peļņas

gūšanas iespējām, minimāli aizskarot konkurentu

intereses, tad apdrošināšanas brokersabiedrības kā

tirgus pakalpojums no tā potenciālo piedāvātāju

puses ir guvis proporcionālu atsaucību.

Darba mērķis ir raksturot apdrošināšanas brokeru

darbības vietu un nozīmi apdrošināšans tirgū,

kā arī noteikt to tālākās attīstības

perspektīvas.

Darba mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti divi uzdevumi:

veikt apdrošināšanas brokeru teorētisku aprakstu

attiecībā pret apdrošināšanas tirgu kopumā;

konstatēt to mijiedarbību ar

ārpusapdrošināšanas iestādēm.

Kursa darba pētījuma perioda sevī ietver laika posmu no 1998.

gada līdz šī gada sākumam.

Tā kā apdrošināšanas literatūras

sfērā ir tikai viens speciāls ekonomisks izdevums, kursa darba

izveidei lielākoties tika izmantota periodika, kas nav

vērtējama kā speciālā ekonomiskā

literatūra.

1. Apdrošināšanas tirgus vispārīgs raksturojums.

Apdrošināšanas tirgū darbojas trīs puses:

pakalpojuma pārdevēji - apdrošināšanas

sabiedrības, pakalpojuma pircēji - sabiedrība kopumā,

rūpnieki un tirgotāji un starpnieki - apdrošināšanas

brokeri un aģenti.

Apdrošināšana neaprobežojas tikai kā uz privāto

sektoru vērsts bizness. Privātās apdrošināšanas

polises nebūt nav galvenā apdrošināšanas tirgus

ssastāvdaļa. Vairums apdrošināšanas sabiedrību

lielāko daļu laika veltī tirgotāju un rūpnieku

apdrošināšanai. Gan personas apdrošināšanas

polises pircēji, gan organizācijas var slēgt darījumus

tiešā kontaktā ar apdrošināšanas

sabiedrības pārstāvi. Pircējs izlemj, kāda veida

apdrošināšana tam nepieciešama un, iespējams,

vēršas pie vairākām apdrošināšanas

sabiedrībām, lai uzzinātu, kādas ir iemaksu summas un

visbeidzot izlemj, kurā sabiedrībā apdrošināties.

Tomēr indivīdam iespējams arī izmantot starpnieka

pakalpojumus. Var veidot veikala tipa telpas, kur indivīdiem

iespējams iegriezties un noformēt apdrošināšanu vai

vismaz uzzināt apdrošināšanas cenas no starpnieka,

kurš darbojas vairāku apdrošināšanas sabiedrību

vārdā.

Ja apdrošināties vēlas uzņēmums, tā

stāvoklis ir nedaudz atšķirīgs. Iespējams,

uzņēmumā ietilpst daudzi pasaulē izkaisīti

rūpnīcu kompleksi, no kuriem katrs pakļauts daudziem

dažādiem riska faktoriem. Šādiem pircējiem

nepieciešams eksperta viedoklis, ar kura palīdzību būtu

jānovērtē esošās vajadzības, kā arī

jānoskaidro, kura apdrošināšanas sabiedrība šai

gadījumā ir vispiemērotākā. Vairumu

komercdarījumu faktiski kārto ar dažādu starpnieku

palīdzību. [1,245-247]

2. Apdrošināšanas brokeru vieta un nozīme.

No juridiskā viedokļa starpnieks ir aģents vai brokeris,

persona, kuru puse, ko sauc par principālu (īpašnieku)

pilnvarojusi veidot savas līgumattiecības ar kādu citu personu

- apdrošināšanas pircēju.

Starpniekus iespējams sadalīt divās galvenajās

kategorijās: brokeros un aģentos (pārstāvjos). Brokeris

ir privātpersona vai firma, kuras tiešā nodarbošanās

ir kārtot apdrošināšanas līgumus ar

apdrošināšanas sabiedrībām.

Apdrošināšanas ņēmējs no brokera bez papildu

samaksas var saņemt neatkarīgu konsultāciju par

dažādiem apdrošināšanas jautājumu aspektiem.

Piemēram, brokeris konsultēs klientu par nepieciešamo

apdrošināšanu, labāko segumu šīs

apdrošināšanas veikšanai un pastāvošajiem

ierobežojumiem, apdrošināšanas summas izmaksas

kārtību, par pienākumiem, kādus apdrošinātajam

uzņēmumam vai privātpersonai uzliek polises noteikumi, kā

arī laika gaitā, ņemot vērā izmaiņas

tirgū, precizēs informāciju, lai tā atspoguļotu

attiecīgā brīža stāvokli.

No apdrošinātāja viedokļa vieglāk un ātrāk

apspriest darījumus ir ar brokeriem, jo tad sīki ir

jāpārrunā tikai sarežģītas lietas vai

īpašas prasības un nav jātērē laiks un nauda

standarta darījumiem. Viskomplicētākajos tirgos vairumu

komerciālo līgumu slēdz reģistrēts starpnieks. Ja

runa ir par lieliem darījumiem, brokeri, kas daudzos gadījumos

paši ir starptautiskas sabiedrības, lielajām akciju

sabiedrībām spēj nodrošināt nenovērtējamus

pakalpojumus. Ir jākontrolē apdrošināšanas

maksājumi, kas padara brokera nodrošinātos pakalpojumus par

daudz plašākiem par apdrošināšanas līguma

noslēgšanu vien. Brokerim ir iespējams kārtot arī

atsevišķus atlīdzības pieprasījumus, viņš

var sastādīt polišu tekstus, iepazīties ar riska

apstākļiem, sniegt riska pārvaldības pakalpojumus u.t.t.

Līdz ar apdrošināšanas sabiedrību

attīstību un jaunu pakalpojumu piedāvājumu Latvijā

arvien sarežģītāk izvēlēties

apdrošināšanas sabiedrību, kas piedāvā,

pēc klienta uzskata, vislabākos apdrošināšanas

nosacījumus. Ne vienmēr cilvēkam, kas vēlas

apdrošināt savu dzīvību, īpašumu vai

atbildību, pietiek laika un pacietības aptaujāt visas

apdrošināšanas sabiedrības un atrast

izdevīgākos noteikumus. Ņemot vērā, ka daudz

aktīvāks ir nedzīvības apdrošināšanas

tirgus, arī brokeri lielākoties strādā šajā

sfērā.

Šādā situācijā visizdevīgāk ir

vērsties pie apdrošināšanas brokeriem, kas palīdz

klientam atrast viņam visizdevīgākos

apdrošināšanas noteikumus un noslēgt līgumu.

Apdrošināšanas brokeri Latvijā nav pazīstami

ļoti plašam cilvēku lokam, taču arvien vairāk

cilvēku sāk izmantot brokeru pakalpojumus. Ļoti izdevīgi

šie pakalpojumi ir arī no finansiālā viedokļa -

klientam nav īpaši jāmaksā par brokeru pakalpojumiem, jo

brokeri saņem atlīdzību no apdrošināšanas

sabiedrībām, un šo pakalpojumu apmaksa kā

administrēšanas izdevumi jau iekļauti

apdrošināšanas polises cenā. [3,5]

Apdrošināšanas starpnieka rīcībā nav produktu

inventāra un tas neiepērk krājumus turpmāk plānotai

pārdošanai. Kontakti, kas izveidojušies, pircējam

interesējoties par obligātās apdrošināšanas

iegādi, starpniekam jāizmanto savas

uzņēmējdarbības paplašināšanai.

Lielākie riski - rūpniecības un tirdzniecības

sabiedrības - tik viegli nekļūs par starpnieka klientiem. Tam

vienpusēji jāmeklē darījumu iespējas un

jākļūst par tāda apdrošinātāja

aģentu, kas spēj piedāvāt tāda veida pakalpojumus,

kas nepieciešami tā klientam.

Starpniekam ir iespējams panākt tikšanos ar uzņēmumu

vadītājiem un citiem, kas atbildīgi par uzņēmuma

apdrošināšanas līgumu slēgšanu, tikai tad, ja

tas aktīvi pats meklē kontaktus. Pēc tam, kad starpnieks

kļūst pazīstams un cienīts, to sāk ieteikt. Tam

nemitīgi jācenšas uzzināt iespējami vairāk par

saviem klientiem un viņu uzņēmējdarbību, ja

mērķis ir attīstīt un paplašināt to

apdrošināšanas darījumu apjomu, kas tiek slēgti ar

viņa aģentūru. [1,249]

Vairāki ražošanas, tirdzniecības vai finansu

uzņēmumi veido savas apdrošināšanas brokeru

sabiedrības. Šajās sabiedrībās

strādājošos starpniekus parasti sauc par iekšējiem

uzņēmuma brokeriem, kas nodarbojas ar paša uzņēmuma

vajadzību apdrošināšanu. [1,247]

"Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības

likumā" ir noteikts, ka apdrošināšanas brokeri

piedāvā vairāku apdrošinātāju pakalpojumus

atšķirībā no apdrošināšanas aģentiem,

kas piedāvā tikai vienas apdrošināšanas

sabiedrības pakalpojumus un pārdod polises. Likumā ir

paredzēts, ka VAUI licencē ne tikai apdrošināšanas

brokerus kā fiziskas personas, bet arī juridiskas personas -

apdrošināšanas brokeru uzņēmējsabiedrības.

Brokeru sabiedrībām minimālais pamatkapitāla lielums ir

trīsdesmit tūkstoši latu.

Apdrošināšanas brokeru sertificēšanu nosaka

"Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums",

kā arī LR MK noteikumi No18 -

"Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas

kārtība". [6,7]

Apdrošināšans brokeri ir speciālisti, kas labi

orientējas apdrošināšanas tirgū, pārzin

likumdošanu un vienmēr būt gatavi sameklēt tieši

klienta vēlmēm vislabāk atbilstošo

apdrošināšanas variantu. Apdrošināšanas

brokeris konsultē visos ar apdrošināšanu saistītos

jautājumos, arī zaudējuma gadījumos. Šī

starpniecība nesadārdzina apdrošināšanu, bet

profesionāla pieeja līguma slēgšanā, kā

arī vairāku piedāvāto variantu izvērtēšana

dod iespēju nopirkt drošāku un lētāku

apdrošināšanu. [5,15]

3. Apdrošināšanas brokeru galvenās iezīmes.

3. 1. Galvenās prasības pret darbu.

Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (VAUI)

Latvijā izsniedz licences apdrošināšanas brokeriem. To

vidū ir kā individuāli strādājošie, tā

arī firmas - apdrošināšanas brokeru sabiedrības.

Lielākās no tām ir «KRG», «Trīs A Brokers», «A Turbo C 4

U», «Berlīnes - Rīgas apdrošināšanas brokers»,

«Hanzas garants». [3,5]

3.1.1. Izvēles princips.

Apdrošināšanas brokera darbības būtība ir

šāda: kāda juridiska vai fiziska persona ir nolēmusi

apdrošināt savu īpašumu, atbildību vai veselību

un vēršas pie apdrošināšanas brokera. Kopīgi ar

brokeru (kas strādā arī kā konsultants) tiek noskaidrotas

precīzas klienta prasības - kas tieši ir

jāapdrošina, uz cik ilgu laiku, pret kādiem riskiem. Tad

brokers aptaujā vairākas apdrošināšanas

sabiedrības, kas strādā ar konkrētu

apdrošināšanas veidu, un piedāvā klientam

vairākus variantus, kur un kā apdrošināties. Šis

pakalpojums ir ļoti izdevīgs, ja ņem vērā, ka

atšķiras apdrošinātāju piedāvātie

pakalpojumi pēc prēmiju lieluma, atlīdzības izmaksas

nosacījumiem, apdrošināmā riska utt. Klients,

netērējot laiku, var saņemt ziņas par vairākiem

piedāvājumiem un izvēlēties sev pieņemamo. [3,5]

3.1.2. Godīguma princips.

Apdrošināšanas brokeri strādā ne tikai kā

starpnieki, bet arī kā konsultanti, un šajā

situācijā ir ļoti svarīgs viņu

godprātīgums, lai klientam tiešām tiktu

piedāvāts izdevīgākais, nevis "draugu"

apdrošinātāju neizdevīgais piedāvājums.

Latvijā brokeru darbību no šī viedokļa pagaidām

nereglamentē neviens normatīvais akts, taču viņi

tomēr darbojas pēc noteikta profesionālās darbības

un uzvedības kodeksa. Piemēram, «KRG» šis kodekss, kas

sagatavots iekšējais lietošanai, ir balstīts uz

«Lielbritānijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas»

kodeksa. Arī Latvijā jau pastāv doma veidot

apdrošināšanas brokeru profesionālo apvienību, un

pēc tās izveides arī varētu tikt pieņemts

darbības kodekss. Attīstītajās valstīs brokeru

darbībai seko īpaši uzmanīgi un ir noteiktas normas, cik

daudz brokeri var saviem klientiem piedāvāt vienas vai divu

apdrošināšanas sabiedrību paklpojumus, jo reāli

nevar būt situācija, ka viena vai divas sabiedrības

piedāvā visizdevīgākos noteikumus visos

apdrošināšanas veidos. Latvijā šādu ciešu

uzraudzības normu nav, un brokeru godīgumu var izvērtēt

tikai paši klienti. [3,5]

3. 2. Galvenās priekšrocības.

Apdrošināšanas brokers nodarbojas ar

apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanu,

palīdzot klientam izvēlēties apdrošināšanas

sabiedrību un apdrošināšanas segumu, viszemāko maksu

par apdrošināšanu, vispiemērotākos

apdrošināšanas noteikumus. Brokers nav

apdrošinātājs un neuzņemas apdrošināšanas

līgumā paredzētās saistības. [2,22]

3.2.1. Izmaksu nesadārdzināšana.

Brokera starpniecība nesadārdzina apdrošināšanas

pakalpojumu izmaksas, jo apdrošināšanas sabiedrības savu

pakalpojumu cenā parasti jau iepriekš iekļauj

administrēšanas izdevumus - sabiedrības darbinieku un

apdrošināšanas aģentu algas, reklāmas izdevumus u.c.

Pērkot apdrošināšanu ar brokeru starpniecību,

apdrošināšanas prēmija varētu pat būt

mazāka, jo daļai apdrošināšanas sabiedrību

brokers ir liels klients, kas nodrošina pastāvīgu

ienākumu, tāpēc tam var tikt piemērotas dažādas

atlaides. Lai gan atlīdzība par paveikto darbu brokers parasti

saņem no apdrošināšanas sabiedrības, nevis no

klienta, atšķirībā no apdrošināšanas

aģenta tas darbojas tikai klienta, nevis kādas konkrētas

apdrošināšanas sabiedrības interesēs. [2,22]

3.2.2. Vairāku apdrošināšanas sabiedrības

aizvietošana.

Brokers var palīdzēt apdrošinājuma ņēmējam

ne tikai labākā apdrošināšanas produkta

izvēlē, bet arī visu ar apdrošināšanas

līguma noslēgšanu saistītu jautājumu

risināšanā. Uzņēmumam var būt liels līgumu

skaits dažādos apdrošināšanas veidos un ap

apdrošināšanu saistīti jautājumi tiek risināti

nepārtraukti. Šadā situācijā daudz ērtāk

un izdevīgāk kontaktēties ar vienu starpnieku - brokeri, nevis

vairākām apdrošināšanas sabiedrībām.

Neskatoties uz tiešā kontakta ar apdrošinātāju

zaudēšanu, klienta līgumu sagatavošana un

noslēgšana neaizkavējas - savā starpā vienojas

profesionāļi, turklāt brokeru sabiedrība

apdrošinātājam ir liels klients, pret kuru jāizturas ar

cieņu. [2,22]

3.2.3. Kopsaucēja atrašana.

Ja potenciālais apdrošinājuma ņēmējs ir

izteicis vēlēšanos slēgt apdrošināšanas

līgumu ar brokera starpniecību, klientam un brokeram

savstarpēji konsultējoties, tiek apzināts un nosacīti

izveidots klientam visizdevīgākais (vai nepieciešamais)

apdrošināšanas segums. Klients var nozīmēt brokeri

savu interešu pārstāvniecībai, parakstot īpašu

pilnvarošanas vēstuli.

Brokers veic riska faktoru indentificēšanu un

nepieciešamās informācijas sagatavošanu

apdrošināšanas sabiedrībām nepieciešamajā

veidā, kā arī risina sarunas ar apdrošināšanas

sabiedrībām. Saņemot apdrošinātāju

piedāvājumus, brokeris tos analizē un piedāvā

klientam vispiemērotāko risinājumu.

Apdrošinājuma ņēmējam un

apdrošinātājam noslēdzot līgumu, brokers sagatavo un

piegādā klientam visu nepieciešamo informāciju un

dokumentus, bet, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, palīdz risināt visus atlīdzības

saņemšanai nepieciešamos jautājumus. [2,22]

3. 3. Pozitīvo faktoru uzskaitījums.

1. Brokeriem iespējams darboties vienā vai abos

svarīgākajos laukos:

a) finansu pakalpojumu sniegšanā,

b) vispārējā apdrošināšanā.

1. Apdrošināšanas brokeris galvenokārt vai

pilnīgi ir padarījis apdrošināšanu par savu

pamatdarbības veidu;

2. Apdrošināšanas brokeris paziņo, ka specifiski un

profesionāli orientējas apdrošināšanā;

3. Apdrošināšanas brokeri ir profesionāli

apdrošināti;

4. Apdrošināšanas brokeris var vienlaicīgi būt

gan apdrošinājuma ņēmēja, gan

apdrošinātāja aģents;

5. Apdrošināšanas brokeri saņem algu vai

ieņēmumus kā komisijas maksu, ko maksā

apdrošinātājs. Sakarā ar profesionāļa statusu

brokerim maksātās komisijas summas ir krietni augstākas

nekā aģentiem.

6. Apdrošināšanas brokerim sava darbība ir

jāreģistrē un pastāv noteikts zināšanu un

pieredzes līmenis, kas jāsasniedz, pirms persona var uzsākt

patstāvīgu brokera darbību. [1,255]

3. 4. Apdrošināšanas brokeru izplatītākie pakalpojumi.

Ņemot vērā pieprasījumu apdrošināšanas

tirgū, būtiskākie apdrošināšanas brokeru

specializācijas veidi ir šādos apdrošināšanas

veidos:

Īpašuma apdrošināšana ir pats

izplatītākais apdrošināšanas veids.

Apdrošināt var gan ēkas, gan tajās atrodošos mantu.

Galvenie apdrošināšanas riski - uguns, ūdens, dabas

stihijas, trešo personu prettiesiska rīcība. Ēkas parasti

apdrošina par to atjaunošanas vērtību, tā kā

šī vērtība var būt visai ievērojama, tad ir

iespējama pārapdrošināšana kādā no rietumu

pārapdrošināšanas kompānijām.

Atsevišķi var izdalīt veikalu un noliktavu, kā arī

to aprīkojuma un preču apdrošināšanu.

Automašīnu apdrošināšanā jāizdala

pašas automašīnas apdrošināšana (arī pret

zādzībām), automašīnas īpašnieka

civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un

pasažieru apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem.

Nelaimes gadījumu un medicīnisko izdevumu

apdrošināšanā tiek izdalīta

apdrošināšana ārzemju ceļojumu laikā

(daudzās valstīs obligāts priekšnosacījums

vīzas saņemšanai), kā arī Latvijas teritorijā.

Kravu apdrošināšana tiek veikta pēc visā

pasaulē atzītiem noteikumiem, ir iespējams

apdrošināt jebkuru kravu, to transportējot gan uz austrumiem,

gan uz rietumiem, pie kam sūtījuma maršutā Latvija var

arī nebūt.

Var tikt piedāvāti arī tādi pakalpojumi kā,

piemēram, kuģu, lidaparātu, dažāda veida

civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. [5,15]

3. 5. Apdrošināšanas brokeru saikne ar citiem tirgus

dalībniekiem.

1998. gada 20. jūnijā A/S «Latvijas Unibanka» (LUB) un

apdrošināšanas brokeru sabiedrība «KRG» parakstīja

vienošanās protokolu par jaunas apdrošināšanas

brokeru sabiedrības dibināšanu, kurā LUB pieder 70 % un

«KRG» 30 % kapitāla. Inciatīva sadarboties ar Unibanku nāca no

«KRG» puses, sadarbības projekts piedāvāts vairākām

pusēm, taču atsaukusies tikai Unibanka. Pārrunu ceļā

panākta vienošanās par kapitāla daļu

pārdošanu un sadarbības formu. [3,5] Šī

darījuma mērķis bija piedāvāt LUB klientiem

apdrošināšanas pakalpojumus augstā līmenī. Lai

īstenotu šo mērķi, tiek izmantots bankas

pārstāvniecību tīkls, kurš sastāda kopumā

virs septiņdesmit norēķinu grupām un filiālēm.

Katrā no šīm pārstāvniecībām ir

apmācīts speciālists, kurš sniedz klientiem

kvalitatīvus apdrošināšanas pakalpojumus.

Sabiedrībā ir divas galvenās nodaļas: viena apkalpo

korporatīvos klientus, bet otra piedāvā tā sauktos masu

apdrošināšanas produktus. Tas ļāva Unibankas

klientiem saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus vienā

vietā.

S E C I N Ā J U M I U N P R I E K Š L I K U M I

1. Apdrošināšanas brokeriem ir neatņemama vieta

apdrošināšanas tirgū. Kā šī tirgus

galvenajiem starpniekiem to ienesīgums ievērojami pārsniedz

parastu apdrošināšanas aģentu ienākumus, un tie

bauda lielāku uzticību klientu acīs, jo pārstāv

nevis personīgas, bet gan klienta intereses.

Atšķirībā no aģentiem, apdrošināšanas

brokeri dod iespēju līdzvērtīgi iepazīties ar tirgus

piedāvājuma iespējām, kad aģents cenšas

pārliecināt vadoties no subjektīviem argumentiem.

Neatkarīgi vai runa iet par pakalpojumu veidu dažādību,

priekšrocībām vai izcenojumiem, brokeris vienmēr būs

priviliģētākā stāvoklī attiecībā pret

aģentu, jo kalpo kā īsts starpnieks, turpretī

aģents, kā tirgotāja pārstāvis, tātad -

ieinteresēta persona.

2. Griežoties pie apdrošināšanas brokera, klientam ir

jāņem vērā, ka brokeris neuzņemas

apdrošināšanas sabiedrības saistības. Līdz ar

to uz klienta pleciem gulstas arī personīga atbildība par

izdarīto izvēli no piedāvāto produktu klāsta.

Jāņem vērā nianse, ka brokeris tikai piedāvā,

nevis izvēlas klienta vietā. Klientam nav jāzaudē laiks

un līdzekļi informācijas iegūšanai, tomēr

izvēle paliek kā viņa paša individuāls un

neatkarīgas gribas akts.

3. Paplašinoties apdrošināšanas sabiedrību

skaitam un tādejādi noslogojot tirgu ar asāku konkurenci to

starpā arī apdrošināšanas brokeru (kā brokeru

sabiedrību, tā privātpersonu) starpā konkurence

kļuvusi jūtamāka. Kaut arī apdrošināšanas

sabiedrību darbība aizsākusies agrāk par

brokersabiedrībām, tomēr arī pēdējās savas

tirgus paplašināšanās iespējas ir

izsmēlušas un jauniem konkurentiem tajā vietas nav.

Vienīgais klasiskais izņēmums - spēcīgas

ārvalsts kompānijas ienākšana tirgū, kas ar firmas

zīmes popularitātes un papildus veiksmīgas reklāmas

politikas palīdzību varētu izspiest arī

patreizējās sabiedrības no to tirgus segmenta. Bet tas jau

būtu vērtējams kā tirgus degresija.

4. Apdrošināšanas brokeriem tiek izvirzītas

vairāk un stingrākas prasības nekā aģentiem.

Līdz ar to, izmantojot apdrošināšanas brokeru

paklpojumus, var saņemt plašākas un vērtīgākas

konsultācijas. Tātad brokeru pakalpojumi savu vērtību

parāda lielākoties tajos apdrošināšanas veidos,

kuros svarīgs ir katrs līguma elements atsevišķi.

5. Brokeru sabiedrības, izjūtot konkurences spiedienu,

cenšas sadarboties ar bankām, tomēr mazefektīvi - «KRG»

un Unibankas savstarpējā sadarbība ir apsīkusi.

Iespējams uz šo brīdi bankai vairs nav nekādu juridisku

attiecību ar minēto brokersabiedrību. Citi precendenti

šādai sadarbībai tā arī nav pieredzēti. No

tā var secināt, ka bankas, kas ir galvenie finansu tirgus

starpnieki, tomēr nav ieinteresētas iekļauties

apdrošināšanas biznesā, tai skaitā arī

brokersabiedrību sfērā.

I Z M A N T O T Ā S L I T E R A T Ū R A S

U N A V O T U S A R A K S T S

1 Blends D.Ē. Apdrošināšana:pamatprincipi un

prakse. - R.:MANCAT,1995.- 394lpp.

2 Pelše R. Profesionāls palīgs klientam: Par

apdrošināšanas brokeriem // Dienas Bizness. - 1998. - 22.X -

22. lpp.

3 Melnace B. Apdrošināšanas brokeri - starpnieki un

konsultanti // Diena. - 1998. - 25.VIII - 5.lpp.

4 Aģentūra LETA Dibinās apdrošināšanas

brokeru sabiedrību // Diena. - 1998. - 22.VI - 7.lpp.

5 Bērziņš H. Apdrošināšanas brokers -

palīgs apdrošināšanas tirgū // Logs. - 1996. - I -

15.lpp.

6 Latvijas Republikas "Apdrošināšanas sabiedrību

un to uzraudzības likums" // Latvijas Vēstnesis. - 1998. - Nr.

188/189

7 Latvijas Republikas Ministru Kabineta noteikumi

"Apdrošināšanas brokeru sertificēšanas

kārtība" // Latvijas Vēstnesis. - 1999. - Nr. 17/18



(C) 2009