Научная Петербургская Академия

Курсовая: Strahovanie

Курсовая: Strahovanie

Latvijas Universitāte

Ekonomikas un Vadības Fakultāte

Finansu institūts

Kursa darbs

Apdrošināšanā

Apdrošināšanas veidi Latvijā.

Rīga

2000

Saturs.

Ievads.........................................................................3

Apdrošināšana, tas raksturojums, tendences un

aktuālitāte........................................................

4

1. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus (risku

apdrošināšana)................................................

.... 8

1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana [2;1]. 8

1.2.Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās

atbildības brīvprātīgā

apdrošināšana............ 9

1.3. Apdrošināšana nelaimes gadījumiem

transportā........................................................... 10

1.4. Zaļās kartes...................................................11

1.5.Uzņēmuma apdrošināšana...........................12

1.6. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas

apdrošināšana.................................................

............ 13

2. Dzīvības apdrošināšanas tirgus....................14

2.1. Veselības apdrošināšana..............................15

2.2. Ārstu profesionālās atbildības

apdrošināšana.................................................

............... 16

2.3. Nelaimes gadījumu apdrošināšana......................17

2.4. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana.........17

3. Īpašuma apdrošināšana.........................19

3.1.Privātpersonu īpašuma apdrošināšana.........21

3.1.1. Ēku apdrošināšana..................................21

3.1.2. Mantas apdrošināšana....................................22

3.1.3. Mājdzīvnieku apdrošināšana....................22

Secinājumi un priekšlikumi..........................................24

Izmantojamās literatūras saraksts...................................25

Pielikumi ....................................................................26

Ievads

Kursa darba temats ir ”Apdrošināšanas veidi Latvijā”.

Šīs temats ir izvēlēts, jo autore vēlējas

vairāk uzzināt par apdrošināšanas

sabiedrībām, to piedāvātiem pakalpojumiem un

prēmijam. Lai būtu iespējams to uzzināt, ir

jāizskata likumdošanas normatīvie akti, noteikumi,

aprēķinu metodes.

Darba mērķis ir pētīt apdrošināšanas

sabedrību darbību pedējos gados un lai sasniegtu šo

mērķi darbā tiek apskatīti šādi uzdevumi:

1. pētīt apdrošināšanas sabiedrību

piedāvātos pakalpojumus;

2. pētīt prēmijas aprēķināšanas metodes;

3. analizēt apdrošināšanas sabiedrību

darbību;

4. izdarīt secenājumus un priekšlikumus.

Darba apjoma ierobežojuma dēļ nav iespējams

izpētīt visas apdrošināšanas

piedāvātās iespējas, tādēļ tiks

pētīti atsevišķi apdrošināšanas veidi,

kuri ir atlasīti pēc autora izvēles.

Kursa darbs ietver 3 daļas:

1. apdrošināšanas formas, to raksturojums, tendences,

aktuālitāte;

2. nedzīvību apdrošināšanas tirgus (risku

apdrošināšana)

3. dzīvības apdrošināšanas tirgus.

Plašāik ir skatīta pēdēja gada statistika, jo

tā ir būtiskāka un svarīgāka.

Izmantojamā literatūra apkopo pēdēja gada datus, jo no

tās var iegūt daudz interesantas un lietderīgas

informācijas.

Atsauces piemērotas pēc šādas metodes:

[numurs literatūras sarakstā; nodaļa / lapaspuses numurs].

Saīsinājumi:

AAS – apdrošināšanas akciju sabiedrība,

OCTA - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana,

CTA – transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās

atbildības brīvprātīgā apdrošināšana.

Dažiem nepublicētiem datiem netiks dotas atsauces.

Apdrošināšana, tas raksturojums, tendences

un aktuālitāte

Kopumā, vērtējot Latvijas apdrošināšanas tirgu

pēdējos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidāms,

ka šī tendence tuvāko gadu laikā turpināsies. Tirgus

savu piesātinājumu vēl nav sasniedzis, īpaši tas

attiecināms uz dzīvības jeb uzkrājošo

apdrošināšanu. Bez tam, kompāniju skaits pēdējo

2-3 gadu laikā praktiski bijis nemainīgs, kas ļauj tirgu

uzskatīt par samērā stabilu. Tomēr jāņem

vērā, ka ES direktīvas nosaka, ka sabiedrībām var

atvērt filiāles un veikt apdrošināšanu citas

dalībvalsts teritorijā bez sevišķas kompānijas ar

nošķirtu kapitālu izveidošanas. Tas neapšaubāmi

nākotnē veicinās ārvalstu apdrošinātāju

aktivitātes Latvijā.

1999.gads Latvijas tirgū ir bijis samērā neitrāls,

savukārt 1998.gadā Latvijas apdrošināšanas

tirgū ir notikuši vairāki būtiski notikumi. Ar

1.septembri stājās spēkā likums Par

apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību,

kā arī likums Par apdrošināšanas līgumu.

Minētie likumi un saskaņā ar tiem pieņemtie Ministru

kabineta noteikumi sekmēs apdrošināšanas tirgus

tālāku attīstību un sakārtošanu, kā

arī precizēs apdrošināšanas sabiedrību un

apdrošinājuma ņēmēja savstarpējās

attiecības. 1998.gada 1.jūlijā pilnā apmērā

stājās spēkā likums Par privātajiem pensiju fondiem

un Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcija uzsāka

šo fondu licencēšanu. Būtisks notikums bija Latvijas

Satiksmes biroja uzņemšana Eiropas Zaļo karšu

sistēmā. Satiksmes birojs uzsāka divpusējo līgumu

noslēgšanu ar Zaļo karšu sistēmas

dalībvalstīm, kas turpmāk Latvijas

apdrošināšanas sabiedrībām ļaus noslēgt

starptautiskos sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas līgumus.

Latvijā pirmās privātās apdrošināšanas

sabiedrības tika izveidotas 1991.gadā. Kopš tā laika

apdrošināšanas tirgus ir ievērojami stabilizējies un

izaudzis gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, kļūstot

klientiem daudz pievilcīgāks.

Šobrīd Latvijas apdrošināšanas sabiedrības ir

spējīgas uzņēmējiem un privātpersonām

piedāvāt visplašāko, Eiropas standartiem atbilstošu

apdrošināšanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevīgais

ģeogrāfiskais stāvoklis veicina

tranzītpārvadājumu attīstību, tādēļ

daudzi apdrošinātāji īpašu uzmanību velta

tādu apdrošināšanas veidu izstrādei, kuri savienotu

Eiropas apdrošināšanas tradīcijas ar

uzņēmējdarbības un finansu tirgus

īpatnībām Latvijā.

Apdrošināšana ir valsts ekonomikas būtiska

sastāvdaļa, kura ir pakļauta pieprasījuma-

piedāvājuma likumsakarībām. Pieprasījumu pēc

apdrošināšanas pakalpojumiem šobrīd negatīvi

ietekmē iedzīvotāju zemā maksātspēja un

nepietiekamā informētība par apdrošināšanas

sabiedrību piedāvāto pakalpojumu priekšrocībām.

Tomēr pēdējo gadu rezultāti liecina par ekonomikas

atveseļošanos un apdrošināšanas sektora

attīstību.

Ir ļoti svarīgi panākt to, lai sabiedrība saprastu ka

apdrošināšanas bizness daļēji nosaka

sabiedrības stabilitāti un tas ir atkarīgs ne tikai no

iedzīvotāju maksātspējas, bet arī no

likumdošanas un kontrolējošo struktūru darba.

Apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto pakalpojumu

klāsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedāvātas

visdažādākās iespējas,

visdažādākajās jomās kā var

apdrošināt visus nepieciešamos objektus.

Par apdrošināšanas objektu var būt:

1. fizisko vai juridisko personu īpašums;

2. fizisko vai juridisko personu mantiskās tiesības,

intereses, saistības;

3. fizisko vai juridisko personu nemantiskās tiesības,

intereses, saistības;

4. fizisko personu dzīvība un veselība.

Apdrošinājuma ņēmēja prēmijas apjoms

atkarīgs no apdrošināšanas veida, summas, riska

pakāpes un apdrošināšanas ilguma. Prēmijai

jābūt tādai, lai tā segtu:

1. apdrošināšanas darbības laikā

iespējamās atlīdzības izmaksas;

2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzētiem gadījumiem, ja

jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība

pēc ilgāka laika;

3. apdrošināšanas sabiedrības izdevumus algām,

reklāmai, ofisa uzturēšanai un peļņas

nodrošināšanai.

Rēķinot prēmijas, ņem vērā šādus

faktorus:

1. inflāciju, jo naudas vērtība mainās un no

šodien iemaksātajām prēmijām nākotnē

vajadzēs izmaksāt apdrošināšanas

atlīdzības;

2. procentu likmes;

3. izdevumus;

4. konkurenci (bieži vien, lai palielinātu klientu skaitu,

apdrošināšanas sabiedrībai jāsamazina prēmiju

lielums).

Lai nodarboties ar apdrošināšanas

uzņēmējdarbību ir nepieciešama licence, ko izsniedz

“APDROŠINĀŠANAS UZRAUDZĪBAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz

uz nenoteiktu laiku un katram atseviškam apdrošināšanas

veidam. 1. pielikumā redzams kādas licences ir izsniegtas Latvijas

apdrošināšanas sabiedrībām.

Apdrošināšanas tirgū drīkst nodarboties vai ar

nedzīvības apdrošināšanu vai ar dzīvības

apdrošināšanu (vajag izvēlēties kaut ko vienu).

Personu apdrošināšanas veidi ir dzīvības

apdrošināšana, nelaimes gadījumu

apdrošināšana un veselības apdrošināšana.

Apdrošinoties, apdrošinājuma ņēmējs aizpilda

līgumu

Lai paaugstinātu drošību līgumos ir jāparedz:

1. sabiedrības tiesības,

2. jāizslēdz tās slimības, kuras nevar

izārstēt vai kuras ir grūti izārstējamas,

3. stingrākus noteikumus polises turētājam,

4. jādefinē precīzi kādos gadījumos tiks

saņemta atlīdzība,

5. pārapdrošināt parakstītos līgumus.

Nelaimes gadījumu un saslimšanas gadījumos nosakot

prēmijas lielumu ņem vērā:

1. ekonomisko valsts stāvokli,

2. mārketinga stratēģiju.

3. statistikas datus,

4. polises turētāja ienākumus,

5. strādājošo un bezdarbnieku stāvokli,

6. veselības stāvokli.

Lielāks risks, lielāka varbūtība saslimt, lielāks

prēmijas apjoms.

Klients aizpildot līgumu sniedz šāda veida informāciju

[9; 6]:

1. vārds, uzvārds,

2. vecums, dzimums,

3. līguma veids,

4. prēmija,

5. alkohola lietošanas, pīpēšanas paradumi,

6. klienta ārsta adrese,

7. slimību vēsture, pašreizējais stāvoklis,

8. ģimenes slimību vēsture.

Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai

attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet arī

citu apdrošināšanas sabiedrību izstrādātā

aprēķinu sistēma, klientu piesaistīšanas veidi.

Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrībām,

uzņēmums ir konkurētspējīgāks. Svarīgi

arī savlaicīji veidot uzkrājumus un rezerves lai

pasargātu uzņēmumu no neparedzētiem zaudējumiem.

1. Nedzīvības apdrošināšanas

tirgus (risku apdrošināšana)

Prēmijas veidi nedzīvības apdrošināšanā:

viens no vieglāk aprēķināmiem veidiem ir riska

prēmija. Riska prēmija ir iemaksa, kura nosedz tikai

sagaidāmās izmaksas. Riska prēmija neietver izdevumus,

komisijas naudu.

Riska prēmija = sagaidāmais pieteikumu biežums *

sagaidāmās izmaksas uz 1 pieteikumu.

Prēmiju nosaka ņemot vērā iepriekšējo gadu

statistikas datus.

Pieteikumu biežumu nosaka:

iepriekšējā gada pieteikumu skaits
iepriekšējā gada polišu skaits

Prēmijas likmes noteikšana balstās uz datu un faktu

analīzi, it īpaši pagātnes līgumos noteikto

prēmiju lielumu un to lielumu ietekmējošiem faktoriem [9; 10].

Ja dati ir neprecīzi un neatbilstoši, tad

aprēķinātās prēmijas būs nepareizas.

Piemēram, ja prēmijas lielums būs noteikts pārāk

liels, tad sabiedrība var zaudēt savu apdrošināšanas

tirgus daļu, pazaudēt klientus. Peļņa samazināsies.

Var rasties zaudējumi, ja uzņēmums nenoslēgs pietiekami

daudz līgumu, lai segtu vismaz pastāvīgās izmaksas.

Ja prēmijas lielums ir pārāk zems, tad peļņa

samazināsies, radīsies lieli zaudējumi, netiks segtas

pastāvīgās izmaksas. Lai izvairītos no tā, tad ir

jābūt attiecīgajām cenu noteikšanas metodēm un

precīzai, pareizai datu ievadīšanas sistēmai, aģentu

pieredzei. Tikai tādas prasības var garantēt pareizu

prēmiju noteikšanu arī nākotnē.

Latvijas nedzīvības tirgus attīstību pedējos

četros gados var redzēt 2. pielikumā.

1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku

civiltiesiskās atbildības obligātā

apdrošināšana [2;1].

Apdrošinājuma nēmējs ir transportlīdzekļa

īpašnieks vai likumīgs tā lietotājs. Līgumu

slēdz ar jebkuru rīcībspējīgu personu. Līgumu

var noslēgt no 15 dienām līdz 1 gadam vai uz pāris

dienām.

Prēmiju nosaka atkarībā no transportlīdzekļa veida,

tipa, piederības, lietošanas mērķa,

transportlīdzekļa pilnās masas.

Apdrošina pret šāda veida riskiem:

1. ceļu satiksmes negadījumiem,

2. veselībai nodarītiem zaudējumiem cietušai personai,

3. mantas zaudējumiem,

4. videi nodarītiem zaudējumiem.

Apdrošināšanas prēmiju lielumu noteikšanas faktori:

1. Apdrošināšanas prēmiju samazina līdz 50%, ja

apdrošināšana bijusi spēkā 12 mēnešus

pirms līguma slēgšanas un šajā laikā

īpašnieks neizraisīja ceļu satiksmes negadījumu.

2. Apdrošināšanas prēmiju samazina par 40 %

invalīdiem. Prēmiju samazinājums nedrīkst pārsniegt

50 % no apdrošināšanas prēmijas lieluma.

3. Prēmiju palielina par 200 %, ja pēdējos 12

mēnešos pirms jauna līguma slēgšanas

transportlīdzekļa īpašnieks izraisījis kaut vienu

ceļu satiksmes negadījumu,

4. par 300%, ja izraisījis negadījumu apreibinošu vielu

iespaidā.

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus,

kuri nodarīti trešajai personai limita robežās,

pārējo sedz negadījuma izraisītājs.

Apdrošināšanas sabiedrība sedz veselībai

nodarītos zaudējumus šādos apmēros:

1. par cietušā ārstēšanu un pārejošu

darbnespēju sedz līdz 2000 Ls par katru personu;

2. par darbnespēju paliekošu zudumu ar atbildības limitu

pensijām līdz 400 Ls katrai personai;

3. sakarā ar nāvi 400 Ls, atbildības limitu pensijām

400 Ls par apgādājamajiem.

Sabiedrību izmaksātās atlīdzības par

cietušā veselībai nodarītajiem zaudējumiem ir maz.

1.2.Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās

atbildības brīvprātīgā apdrošināšana.

Notiekot negadījumam, kuros zaudējumi pārsniedz

obligātās apdrošināšanas atbildības limitu,

personai nebūs jāatmaksā virslimits. Klients pats var

izvēlēties apdrošināšanas atbildības limitu,

kā arī periodu uz kādu noslēgt līgumu.

Apdrošināšanas riski: [18;1]

1. ceļu satiksmes negadījums – nobraucot no

ceļa, apgāžoties, krītot , iebraucot bedrē;

2. dabas katastrofa – atlīdzina zaudējumus

transporta līdzeklim, kam zaudējumi ir radījušies no

zibens, vētras, krusas, plūdu, akmeņu nogruvumu darbības.

3. ugunsgrēks,

4. vandālisms,

5. zādzība.

Ļoti izdevīgi ir tas, ka līgumu var

pārreģistrēt uz jaunā īpašnieka vārdu,

saglabājot iepriekšējā īpašnieka tiesības,

kas nav atļauts OCTA.

Apdrošināšana darbojas Latvijas teritorijā vai ārpus

tās.

Atlīdzības veidi:

1. tranaportlīdzekļa aizvietošana,

2. remontu darbu apmaksa,

3. naudas samaksa.

Apdrošināšanas sabiedrība nosaka maksimālo limitu,

par kādu tā ir ar mieru apdrošināt, piem. AAS BALTAI

maksimali pieļauts limits ir 500 000 Ls.

1.1. tabula

Atbildības limits atkarībā no iemaksātas

apdrošināšanas prēmijas AAS BALTA

Apdrošināšanas prēmijas
Transportlīdzekļa veidsAtbildības limits1 mēnesis

Katrs nāk.

mēnesis

1 gads

Vieglie

automobīļi

200025
500055
1000015675
50000187.290
500000249.6120

Atbildības limits tiek piedāvāts papildus obligātajai

apdrošināšanai.

Piemēram, klients apdrošinājies uz 1 gadu, iemaksājot

apdrošināšanas prēmiju 25 Ls vērtībā,

viņa vietā sedz izdevumus, kuri nepārsniedz 2000 Ls,

iepriekš sedzot obligāto apdrošināšanas limitu.

Prēmiju likmes mainīsies atkarībā no AAS.

1.3. Apdrošināšana nelaimes gadījumiem transportā.

Vadītāja un pasažieru apdrošināšana nelaimes

gadījumiem paredz atlīdzību izmaksu sakarā ar nelaimes

gadījumu - pēkšņu, negaidītu, no

apdrošinātās personas gribas neatkarīgu notikumu, kas

apdrošinātajai personai radījis miesas bojājumus

brīdī, kad tā ir atradusies polisē

norādītajā transporta līdzeklī.

Apdrošināšanas sabiedrības piedāvā

apdrošināšanu nelaimes gadījumiem un to

radītajām sekām (apdrošinātās personas

nāve, ķermeņa locekļa zudums, pārejoša

darbnespēja utt.), ietverot nelaimes gadījuma radīto

medicīnisko izdevumu apdrošināšanu.

Apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties

apdrošinājuma summas apmēru, no kuras, iestājoties

apdrošināšanas gadījumam, saskaņā ar

atlīdzības noteikšanas tabulu procentuāli tiks noteikta

apdrošināšanas atlīdzība. Ja nelaimes gadījuma

sekas nav norādītas atlīdzības noteikšanas

tabulā, tad atlīdzība tiek aprēķināta pēc

pārejošas pilnīgas darbnespējas perioda ilguma, kuras

cēlonis ir nelaimes gadījums.

Apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties

personu skaitu, kas tiks apdrošināti nelaimes gadījumam,

konkrētā transporta līdzeklī. Apdrošinājuma

summu (maksimālo atbildības apmēru), no kuras procentuāli

tiek aprēķināta apdrošināšanas

atlīdzība, var izvēlēties robežās no 500Ls

līdz 25 000 Ls.

Apdrošināšanas prēmija ir atkarīga no klienta

izvēlētās apdrošinājuma summas (maksimālā

atbildības apmēra), kā arī no personu skaita, kuras tiek

apdrošinātas.

Nelaimes gadījums – nozīmē pēkšņu,

negaidītu, neparedzētu, no apdrošinātās personas

gribas neatkarīgu notikumu, kas rada miesas bojājumus, t.i.

ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplicēties ar

satricinājumu, mežģījumu, lūzumu utt..

1.4. Zaļās kartes.

Zaļā karte ir starptautisks civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas līgums, ko

noslēdz Latvijas Republikas reģistrēta

transpotrlīdzekļa īpašnieks valstī, kurā ir

izveidota OCTA sistēma un kura ir Zaļas kartes sistēmas

dalībvalsts kopš 1998. gada 1. jūlija [7;4].

Pastāv divu veidu Latvijas Zaļās kartes:

1. Zaļā karte, kas ir spēkā tikai Zaļās

kartes sistēmas dalībvalstīs, bet nav spēkā

Latvijā. Minimālais apdrošināšanas periods ir 15

dienas. Tas ir izdevīgi tiem klientiem , kuri ārzemēs uzturas

neilgu laiku;

2. Zaļā karte, kas ir spēkā dalībvalstīs

un Latvijā. Paredzētas ievērojamas atlaides, ja līgums

noslēgts uz laiku ilgāku par 3 mēnešiem. Šāda

veida zaļās kartes ir izdevīgas, ja ir daudzkārt

jāšķērso Latvijas robeža.

Zaļā karte ir motorizētā transporta līdzekļa

vadītāja civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas polise. Tā ir vadītāja

atbildības apdrošināšana par citai personai vai tās

mantai nodarīto kaitējumu. a ārvalstīs ir radies

ceļu satiksmes negadījums, tad zaudējumus aprēķina

un atlīdzina tās Zaļās kartes dalībvalsts, kurā

tas ir noticis.

1.2. tabula

Zaļās kartes tarifi (Ls), kas derīgi ārpus Latvijas

robežām

15 dienas1 mēnesis7 mēneši1 gads

1.

Vieglie automob., kravas mašīnas, mikroautobusi2335165265

2.

autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasaž. vietām)65105455705

3.

kravas mašīnas (virs 3500 kg)3040216346

Šie dati attiecās uz 1998 gadu. No tabulas var secināt, ka

tarifi ir augsti, ja ņem vērā apstākli, ka

ārzemēs ir stingras prasības, apdrošina lielās

naudas summās kā arī atlīdzības ir lielas

salīdzinājumā ar Latviju.

1.5.Uzņēmuma apdrošināšana.

Iespējams apdrošināt gan uznēmumam piederošās

ēkas, pamatlīdzekļus, ražošanas līdzekļus,

remonta izdevumus. [8; 77]

Ja grib apdrošināt ēkas un būves, tad var ņemt

vērā ieguldījumus telpu remontā, iekštelpu

apdarē. Maksājumu nosaka no ēkas tipa, tehniskā

stāvokļa, signalizācijas, ugunsdrošības

sistēmām.

Uzņēmumi parasti apdrošinās bilances

vērtībā; reāli tā nesedz visus radušos

zaudējumus, tāpēc iesaka apdrošināties

uzņēmuma atjaunošanas vērtībā.

Apdrošināšanas prēmija atkarīga no

apdrošinājuma summas, riskiem, līdzekļu

vērtības. Apdrošināšanas atlīdzība tiek

izmaksāta tādā apmērā kāds ir

nepieciešams, lai veiktu atjaunošanas darbus.

Ja uzņēmums nodarbojas ar būvniecību, tad tas var

apdrošināt būvlaukuma iekārtas, tehniku, būvdarbus.

Ja veic būvdarbus, tad procesam piemēro visu risku

apdrošināšanas polisi, kas ietver

apdrošināšanos pret dabas stihijām, uguns

nodarītajiem kaitējumiem, zādzību, neuzmanības

sekām būvdarbu veikšanas laikā.

Apdrošināšanas atlīdzība tiek

aprēķināta tāmes vērtībā, lai

atkārtoti veiktu tos būvdarbus, kuriem nodarīti zaudējumi

un atjaunotu zudušo.

Apdrošināšanā vēlams iekļaut

apdrošināšanu pret ugunsgrēkiem, jo pēc statistikas

datiem ugunsgrēki ir visbiežāk notikuši

ražošanas ēkās, dzīvojamos sektoros.

Aizdegšanās iemesli ir sekojoši – elektroniskie,

neuzmanīga apiešanās ar uguni, ļaunprātīga

dedzināšana.

Daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli ražošanas cehi un kuri

nodarbojas ar ražošanu ir izdevīgi izmantot komplekso

apdrošināšanas polisi.

1.6. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas

apdrošināšana.

Uzņēmējiem tiek piedāvāts papildus īpašuma

apdrošināšanai apdrošināties pret īpašuma

apdrošināšanas risku izraisītiem zaudējumiem

uzņēmuma peļņā, kas radušies

uzņēmējdarbības pārtraukšanas periodā, t.

sk. apdrošinātājs sedz šajā periodā

izmaksātās darbinieku algas un uzņēmuma

pastāvīgās izmaksas. Šī apdrošināšana

paredz zaudējumu atlīdzību līdz

uzņēmējdarbības pārtraukšanas perioda

beigām, t.i., pilnīgai uzņēmējdarbības

atjaunošanai vai līdz polisē noteiktam termiņam,

atkarībā no tā, kurš notikums iestājas pirmais.

Obligāta prasība pie uzņēmējdarbības

pārtraukšanas apdrošināšanas ir īpašuma

apdrošināšana. Šīs apdrošināšanas

izpratnē sekojošas īpašuma apdrošināšanas

risku grupas var izraisīt uzņēmējdarbības

pārtraukšanu: ugunsgrēka radītie bojājumi,

vētras, krusas, plūdu radītie zaudējumi,

inženierkomunikāciju avārijas, ūdens radītie

bojājumi, zādzība un laupīšana.

Apdrošinājuma summa tiek aprēķināta, izejot no

esošajiem finansu datiem, ņemot vērā uzņēmuma

attīstības tendences un prognozes. Apdrošināšanas

prēmiju aprēķina no apdrošinājuma summas, ņemot

vērā klienta izvēlētos īpašuma

apdrošināšanas riskus, attiecīgo telpu un ēku

stāvokli, signalizācijas sistēmu esamību u.tml.

Apdrošināšanas atlīdzība tiek

aprēķināta par uzņēmējdarbības

pārtraukšanas periodu, ņemot vērā

ietaupītās izmaksas. Apdrošināšanas

atlīdzība var iekļaut arī papildus izmaksas, kas

saistītas ar uzņēmējdarbības turpināšanu

vai atrāku atjaunošanu.

2. Dzīvības apdrošināšanas tirgus

Dzīvības apdrošināšana ir viens no

pieprasitākiem apdrošināšanas veidiem. Šodienas

Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus

stāvokli, un tas pēdējo gadu statistiku var redzēt 3.

pielikumā.

Noslēdzot līgumu par dzīvības

apdrošināšanu var paredzēt, ka, iestājoties

apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs

izmaksā apdrošinājuma summu vai citu

apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, kuras

apmērs ir noteikts, slēdzot apdrošināšanas

līgumu. Šādos gadījumos netiek piemērots

kompensācijas princips. Personu apdrošināšanā,

izņemot dzīvības apdrošināšanu,

līgumslēdzējas puses apdrošināšanas

līgumā var vienoties par kompensācijas principa

piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības

izmaksā.

Apdrošinātajam ir tiesības dzīvības un nelaimes

gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt

vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems

apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā

nāves gadījumā, kā arī aizstāt šīs

personas ar citām personām apdrošināšanas

līguma darbības laikā.

Ja ir augsts nelaimes , saslimšanas vai citu gadījumu skaits, tad

attiecīgi pieaug izdevumi, prēmiju likme palielinās, bet ja ir

zems apdrošināšanas notikumu skaits, tad izmaksas

samazinās un prēmiju likme samazinās.

Bruto prēmijas aprēķināšana [9;14 ]. Par pamatu

šīs prēmijas aprēķināšanai ņēm

vērā:

1. riska prēmiju,

2. izdevumus (uz katru polisi, pastāvīgās izmaksas, u.c.

izmaksas),

3. komisijas naudu,

4. neparedzēto apstākļu ietekmi,

5. investīciju ienākumus.

Bruto prēmija = riska prēmija+ izdevumi

Risku veidi dzīvības apdrošināšanā

[9;1].

1. notiek nelaimes gadījums, sabiedrībai jāatmaksā

vairāk nekā tā bija plānojusi,

2. palielinās cenas medicīnas pakalpojumiem,

3. izmaiņas likumdošanā,

4. konkurenti samazina prēmijas lielumu,

5. izmainās statistikas dati, palielinās negadījumu skaits,

6. medicīnas zinātnes attīstība, palielinās

sabiedrības izdevumus,

7. jaunas slimības,

8. izmaiņas apdrošināšanas politikā,

9. jaunas aprēķināšanas metodes, jauni pakalpojumi.

2.1. Veselības apdrošināšana.

Pasaulē medicīna ir viena no dārgākajām un

dinamiskākajām nozarēm. Arī Latvijā notiek

medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās.

Palielinās modernu medicīnisko aparatūru iegādes un

uzturēšanas izmaksas. Valsts budžeta līdzekļi

nespēj nosegt pieaugošās izmaksas, veidojas līdzekļu

trūkums un palielinās tā izmaksu daļa, kas jāsedz

pašam pakalpojuma ņēmējam.

Apdrošināšanas sabiedrības iedzīvotājiem un to

darba devējiem sāka piedāvāt veselības

apdrošināšanas pakalpojumus. Šis veselības

apdrošināšanas piedāvājums ir izstrādāts

tā, lai aptvertu to visu medicīniskās aprūpes pakalpojumu

loku, kas būtisks darba devējam - profilaktiskās apskates,

vakcinācijas, medicīniskā apskate jau pēc

apdrošināšanas līguma noslēgšanas

(iepazīšanās ar izvēlēto ģimenes ārstu un

veselības pārbaude), neatliekamā medicīniskā

palīdzība, medicīniskais transports, diagnostikas un

ārstniecības pasākumi doktorātos un medicīnas

centros, operācijas, paaugstināta komforta apstākļi

stacionāros, atlaides zobārstniecībai, apmaksātas sporta

nodarbības peldbaseinos un trenažieru zālēs, darbinieku

ģimenes locekļu veselības apdrošināšana.

No darba ņēmēju puses ir svarīgi, lai darba devējs

nodrošinātu tādas sociālās garantijas, kā

veselības apdrošināšana. Turklāt arī darba

devēji arvien biežāk pārliecinās par to, ka

izdevīgāk ir laikus parūpēties par savu darbinieku

veselību.

Veselības apdrošināšana ir brīvprātīga

apdrošināšana, paredzot segt maksājumus par

apdrošinātiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem,

kurus nenodrošina valsts no obligātās veselības

apdrošināšanas līdzekļiem. Atbilstoši katras

polises vērtībai tiek atbilstoši segti klienta izdevumi

[17;1].

Piemēram apdrošinoties un iemaksājot prēmiju 500 Ls

vērtībā apdrošināšanas sabiedrība

apmaksās pilnu veselības aprūpi ārstējoties pie

ģimenes ārsta ambulatorā ārstniecības

iestādē, kurai ir jābūt līgumattiecībās ar

apdrošināšanas sabiedrību, AAS apmaksās ambulatoros

medicīniskos maksas pakalpojumus, zāļu iegādi.

Polisē paredz arī pakalpojumus, kuri netiks apmaksāti.

Ja klients apdrošinās, tad tiks apmaksāti šādi

pakalpojumi:

· pacienta iemaksa poliklīnikā,

· ārstēšanās stacionārā,

· ārsta mājas vizīte,

· plānveida operācijas,

· injekcijas, procedūra, izziņas,

· vakcīnas,

· med. iegāde,

· zobārstniecība.

Atmaksāšanas lielums ir atkarīgs no polises gada cenas.

Apdrošinoties klientam ir iespējams saņemt daudzus

medicīniskos pakalpojumus lētāk, kas ir diezgan izdevīgi

gan pašam klientam, gan ārstniecības iestādei.

Citas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā

apdrošināties pret nelaimes gadījumiem, ievainojumiem,

apsaldējumiem, apdegumiem, saindēšanos, pret

pārejošu vai paliekošu darba spēju zudumu.

2.2. Ārstu profesionālās atbildības

apdrošināšana.

Tas ir veids kā ikviens ārsts var apdrošināt

iespējamos zaudējumus, kas var rasties trešai personai

sakarā ar kļūdainu profesionālo darbību [7;3].

Saskaņā ar likumu “ Par prakses ārstiem” (stājas

spēkā ar 1997. gada 22. maiju), profesionālās

atbildības apdrošināšana ir obligāta prakses

ārstiem, 1998. gadā minimālā

apdrošināšanas summa bija 1000 Ls, taču

brīvprātīgi var apdrošināties jebkurš

sertificēts speciālists.

Var apdrošināt savu profesionālo atbildību, arī

prakses ārsta vadībā strādājošo

nesertificēto ārstu profesionālo atbildību.

Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus

pacientam, ekspertīžu izdevumus, kas saistīti ar pretenzijas

izskatīšanu, ārstniecības personas izdevumus.

Maksa par apdrošināšanu ir atkarīga no tā pie

kādas riska grupas konkrātās specialitātes ārsts

pieder. Apdrošināšanas prēmiju iemaksas nav augstas,

piemēram, ja klients vēlas apdrošināt savu

profesionālo atbildību 1000 Ls apmērā, tad prēmija

ir 20 Ls.

2.3. Nelaimes gadījumu apdrošināšana.

Neviens nav pilnībā pasargāts no dažādiem nelaimes

gadījumiem, kas ikdienas neparedzēti var notikt gan darbā, gan

atpūtā. Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir

veids, kas tiek piedāvāts gan privātpersonām, gan

arī uzņēmumiem, un paredz atlīdzību par nelaimes

gadījumu rezultātā iegūtajām traumām,

invaliditāti vai nāvi. Apdrošināšanas

sabiedrības piedāvā klientiem iespēju pašam

izvēlēties nepieciešamo teritorijas segumu. Tas var būt

gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan arī visa pasaule.

Apdrošināšana neattiecas uz:

1. nelaimes gadījumiem, kuru tiešs vai netiešs

cēlonis ir karš vai kuri notikuši iekšēju

nekārtību rezultātā,

2. kodolenerģijas tiešas vai netiešas iedarbības

rezultātā,

3. apstarojumi,

4. saindēšanās.

Ja nelaimes gadījuma brīdī apdrošinātais ir

sasniedzis pensijas vecumu, tad apdrošināšanas

atlīdzība tiek izmaksāta pensijas veidā.

Apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir

atkarīgs no nelaimes gadījuma specifikas. Ja nelaimes gadījums

ir radījis kaitējumu vairākām fiziskām

personām, tad izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt

100% no atlīdzības summas. Ja uz nelaimes gadījuma

rezultātā kaitājumu veselībai atstājušas savu

ietekmi agrākās slimības, tad apdrošināšanas

atlīdzība tiek attiecīgi samazināta, ja šī

daļa vismaz sastāda 25% . Ja pēc nelaimes gadījuma

iestāšanās nav izpildīti visi pienākumi, kuri ir

attiecināmi uz apdrošinājuma ņēmēju, tad

apdrošinātājs ir atbrīvots no atlīdzības

izmaksas. Medicīniskās izmaksas, kas radušās

apdrošinātajam, lai pamatotu tiesības pieprasīt

atlīdzību, sedz apdrošinātājs.

2.4. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana.

Dodoties ārzemju ceļojumā, ir izdevīgi

apdrošināt iespējamos izdevumus par neatliekamiem

medicīniskiem pakalpojumiem pēkšņas saslimšanas vai

traumas rezultātā, kā arī izdevumus par

repatriāciju. Ceļojumu medicīniskā

apdrošināšana ir obligāta, dodoties uz Vāciju,

Franciju, Spāniju, Portugāli, Beļģiju, Nīderlandi un

Luksemburgu. Apdrošināšana sedz saprātīgus

neplānotus izdevumus par viesnīcas numura apmaksu, gaisa

sanitārā transporta īri, kā arī izdevumus par

mirstīgo atlieku transportēšanu uz pastāvīgo

dzīves vietu. Par atbilstošu papildus samaksu ir iespējams

apdrošināties aktīvās atpūtas laikā –

kāpjot kalnos, slēpojot, braucot ar velosipēdu utt. Var

ieteikt papildus apdrošināties nelaimes gadījumam, kad tiek

atlīdzināts par paliekošu invaliditāti.

Apdrošināšanas summa uz Eiropas valstīm ir 60 000 ASV

dolāru, bet uz ASV un Kanādu – 100 000 ASV dolāru. Dodoties uz

valstīm, kur ceļojumu medicīniskā

apdrošināšana nav obligāta, ir iespējams

iegādāties polises par apdrošinājuma summu 10 000 ASV

dolāru un 25 000 ASV dolāru.

3. Īpašuma apdrošināšana

Sasniedzot noteiktu ekonomiskās attīstības līmeni,

aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ieguldījumu

veidam un to drošībai. Īpašums ir tas, kas rada

iespējas gan pelnīt, gan baudīt sava darba augļus,

tā ir viena no labklājības pazīmēm un arī

garantijām.

Apdrošināšanas sabiedrības uzņemas saistības

atlīdzināt zaudējumus, ko apdrošinātajam

īpašumam radījuši ugunsgrēks, dabas stihija (zibens,

vētra, krusa, plūdi), eksplozija, ūdens noplūde,

zādzība, laupīšana, vandālisms.

Viens no pieprasītākajiem veidiem, ko papildus īpašuma

apdrošināšanai piedāvā "Rīgas

Apdrošināšanas sabiedrība", ir

uzņēmējdarbības pārtraukšanas

apdrošināšana. Tas nozīmē, ka, notiekot

negadījumam ar apdrošināto īpašumu, kā

rezultātā tiek pārtraukta vai kavēta uzņēmuma

darbība, radušos zaudējumus sedz apdrošinātājs.

Apdrošināt īpašumu var gan tā īpašnieks,

gan īpašnieka pilnvarota persona, taču atlīdzības

saņēmējs jebkurā gadījumā var būt tikai

īpašnieks. Apdrošinājuma summa nedrīkst

pārsniegt īpašuma vērtību.

Apdrošināšanas līgumu var noslēgt tikai tad, ja tas

ir izdevīgs abām līgumslēdzējām pusēm.

Sabiedrībai uzņemoties atbildību ir jāzina, par kādu

naudas summu tā šo atbildību uzņemas. Klientam

savukārt ir jāzina, kādu atlīdzību viņš

saņems, iestājoties apdrošināšanas gadījumam,

tāpēc sabiedrības pienākums ir informēt klientu,

kādu apdrošināšanas produktu viņš ir nopircis.

Nenosaka īpašuma tirgus cenu Ēkas atjaunošanas

vērtību parasti neiespaido ēkas atrašanās vieta un

to nevar salīdzināt ar nekustamā īpašuma tirgus

cenu. Ir maldīgs uzskats, ka nelielu koka vasarnīcu pie jūras

var apdrošināt par lielāku summu, nekā mūra

māju Latgalē, jo šo vasarnīcu iespējams pārdot

ievērojami dārgāk. Sabiedrība neapdrošina

gruntsgabalu, bet gan īpašumu, kurš atrodas uz šī

gruntsgabala tā atjaunošanas vērtībā. Ja

apdrošinātais objekts aiziet bojā, tad, saņemot

atlīdzību, to varēs atjaunot tādā

stāvoklī, kādā tas bija pirms nelaimes. Parasti

pērkot apdrošinājumu, cilvēks cenšas samaksāt

pēc iespējas mazāk, piemēram, īpašumu, kura

vērtība varētu būtu miljons latu, viņš

cenšas apdrošināt par 500 000 latu. Tas nozīmē, ka

īpašums ir apdrošināts tikai par pusi tā

vērtības un, iestājoties apdrošināšanas

gadījumam, klients varēs saņemt atlīdzību tikai 50%

apmērā no īpašuma reālās vērtības.

Atjaunošanas vērtībā parasti ievērtē

nolietojumu, kāds ir ēkai, mantai vai tehnoloģiskām

iekārtām. Nolietojumu parasti nosaka normatīvie akti,

taču iespējams arī neatkarīgu ekspertu

novērtējums. Izvērtē objektu dabā Pēc

iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā

esošo dokumentāciju, apdrošināšanas sabiedrības

darbinieki dodas apskatīt un vērtēt īpašumu. Klienta

klātbūtnē tiek veikta objekta apskate, objekta un risku

novērtēšana, izskaidroti apdrošināšanas

noteikumi. Klients var izvēlēties, pret kuru no iespējamajiem

riskiem viņš grib apdrošināt savu īpašumu.

Ēku apdrošināšanā pamattarifs var

svārstīties no 0,25% lieliem un drošiem objektiem līdz

1,5% ēkām, kuras ir īpaši apdraudētas.

Apdrošināšana ietver pilnu risku “buķeti” - ugunsnelaimi,

dabas stihijas, zādzības, laupīšanu, vandālismu,

inženierkomunikāciju bojājumus u.c. Riska līmeni var

pazemināt Aprēķinot apdrošināšanas pamattarifu,

sabiedrība izstrādā rekomendācijas riska līmeņa

pazemināšanai. Tās ietver dažādu organizatorisku,

inženiertehnisku pasākumu realizāciju un, ja klients līdz

noteiktam termiņam izpilda rekomendācijas, tarifs var tikt

samazināts. Tas ir izdevīgi abām

līgumslēdzējām pusēm. Pirmkārt,

apdrošinājuma ņēmējs tarifu

samazināšanā ietaupītos līdzekļus var

ieguldīt tā drošības palielināšanai,

savukārt sabiedrība apdrošina drošāku objektu. Ja

riska līmenis ir pārāk augsts un netiek veikti pasākumi

tā pazemināšanai, sabiedrība var neuzņemties objekta

apdrošināšanu. Daļa riska jāuzņemas pašam

Noslēdzot līgumu, klientam ir jāuzņemas zināms

paša risks. Tas gan disciplinē klientu, gan novērš

gadījumus, kad pie apdrošināšanas sabiedrības

griežas par katru sīkumu, savstarpēji traucējot vienam

otru. Jo lielāks tiek ņemts paša risks, jo lielākā

mērā var tikt samazināts apdrošināšanas tarifs.

Ja iepriekšējā apdrošināšanas periodā nav

bijušas apdrošināšanas izmaksas, apdrošinājuma

ņēmējam apdrošināšanas maksājumus var

samazināt. Apdrošināšanas maksājumus klients var

maksāt pa daļām. Parasti līgums tiek slēgts uz vienu

gadu, vienojoties par tālāku apdrošināšanu.

Izņēmuma kārtā termiņus pēc klienta vēlmes

var samazināt, taču tas sadārdzina pakalpojumu.

Apdrošināšanas līgums stājas spēkā

nākamajā dienā pēc līgumā paredzētās

apdrošināšanas prēmijas samaksāšanas, ja

līgumā nav paredzēts citādi. Manta jāapdrošina

atsevišķi dzīvoklī vai ēkā esošā

manta ir jāpdrošina atsevišķi. Sabiedrība

apdrošina mantu dzīvokļos un personiskajās

mājās, biroju, veikalu un ražošanas telpās.

Sabiedrības atbildība par ugunsgrēkā radušos

bojājumu atlīdzību neietver mantu, par kuras bojājumiem

apdrošināšanas atlīdzību paredz ēku

apdrošināšana. Apdrošinātajā mantā netiek

ieskaitīti reģistrācijai pakļautie motorizētie

transporta līdzekļi, ja klienta nodarbošanās nav

saistīta ar šo līdzekļu ražošanu, remontu vai

tirdzniecību.

3.1.Privātpersonu īpašuma apdrošināšana.

3.1.1. Ēku apdrošināšana

Īpašuma tiesības uz ēkām (privatizētu

dzīvokli) apstiprina viens no šiem dokumentiem: nekustamā

īpašuma vērtēšanas biroja lieta, pirkuma-

pārdevuma līgums, kurš apstiprināts Zemesgrāmatu

nodaļā, mantojuma tiesību apstiprinoši dokumenti,

pašvaldības lēmums par ēkas denacionalizāciju un

tās pieņemšanas-nodošanas akts un tml. Pēc

iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā

esošo dokumentāciju sabiedrības darbinieks veic

īpašuma apskati un novērtēšanu, vienojoties ar

apdrošinājuma ņēmēju par apdrošinājuma

summas lielumu un apdrošināšanas riskiem (gadījumiem).

Ēkas var adrošināt atjaunošanas vērtībā

(ja to nolietojums nepārsniedz 30%) un faktiskajā

vērtībā. Atjaunošanas vērtība - tie ir

izdevumi, kas nepieciešami, lai uzbūvētu tāda paša

tipa, izmēru un kvalitātes ēku, ieskaitot

projektēšanas izmaksas. Atjaunošanas vērtību

neiespaido ēkas atrašanās vieta un to nevar

salīdzināt ar tās tirgus cenu. Ēkas faktiskā

(esošā) vērtība - vērtība, ja no

atjaunošanas vērtības atskaita nolietošanos. Nereti

apdrošinājuma ņēmējs cenšas samaksāt

mazāk, nosakot zemāku īpašuma vērtību,

taču šajā gadījumā zaudējumi arī tiks

atlīdzināti par attiecīgi zemāku summu, tāpēc

svarīgākais – izvēlēties pareizo apdrošinājuma

summu. Pamatrisks, apdrošināt ēkas, ir

apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam,

pārējos riskus izvēlas apdrošinājuma

ņēmējs. Tie ir - dabas stihiskie postījumi (vētra,

plūdi, krusa), inženierkomunikāciju avārijas, trešo

personu prettiesiska rīcība (konstruktīvo elementu

nozagšana un bojāšana, sprādziena izraisīšana),

sadursme. Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no

vairākiem faktoriem - ēkas ugunsdrošības, tehniskā

stāvokļa, ēkas uzbūves materiāla (mūra, koka,

jaukta tipa utt.), izvēlēto risku daudzuma, vai ēkas ir

pastāvīgi apdzīvotas vai tikai uz laiku. Bāzes tarifi

apdrošināšanas maksājuma noteikšanai ir no 0,4%

līdz 1% no apdrošinājuma summas. Pērkot ēku

apdrošināšanas polisi, ēkas īpašnieks

vienlaicīgi var apdrošināt arī savu civiltiesisko

atbildību. Tuvojoties ziemai šī apdrošināšana

ir ļoti nepieciešama, jo dzīvē ne mazums ir

gadījumu, kad īpašnieks ir aizmirsis notīrīt sniegu

no jumta, nav notīrījis ietvi un tāpēc

garāmgājējam uzkrīt uz galvas lāsteka, paslīd

kāja un tas gūst traumu, pēc kuras nepieciešams

ārstēties. Cietušais var celt prasību izdevumu

atlīdzināšanai, bet, ja Jūs būsiet nopircis šo

apdrošināšanu, visus izdevumus, izvēlētā

atbildības limita ietvaros, segs sabiedrība.

3.1.2. Mantas apdrošināšana.

Protams, notiekot iepriekš minētajiem apdrošināšanas

gadījumiem, ēku apdrošināšanas polise nesegs

zaudējumus, kas būs radušies ēkā vai

dzīvoklī atrodošai mantai. Tāpēc, lai nebūtu

jāuztraucas par savu mantu, ir jāapdrošina arī tā.

Apdrošinājuma summu nosaka savstarpēji vienojoties

apdrošinājuma ņēmējam ar

apdrošinātāju, ņemot vērā mantas faktisko

(esošo) vērtību. Protams, ja manta ir tikko iegādāta

vai ir ļoti labā stāvoklī, to var apdrošināt

arī jaunvērtībā. Jāatceras, ka saņemt

atlīdzību atbilstoši faktiskajam zaudējumam būs

iespējams tikai tad, ja tā būs apdrošināta

pilnā faktiskā vērtībā. Parasti

apdrošināšanas sabiedrības mantas

apdrošināšanā piedāvā tos pašus riskus,

kādi ir ēku apdrošināšanā. Īpašnieks

var apdrošināt visu mantu, kas atrodas viņa dzīvoklī

vai mājā – mēbeles, audio un video un elektronisko

aparatūru, sadzīves tehniku, mājsaimniecības

priekšmetus, apģērbu, apavus, dažādu inventāru.

Zemnieku saimniecību īpašniekiem ir iespējams

apdrošināt arī traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecības

tehniku, kurināmo, lopbarību un lauksaimniecības produkciju.

Savukārt, īrētos dzīvokļos dzīvojošajiem,

tiek piedāvāts apdrošināt arī dzīvokļa

apdares elementus – sienu, griestu, grīdas krāsojumu un segumu,

personīgā īpašumā piederošās gāzes

plītis, santehnisko aprīkojumu un tml.

Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no

apdrošinājuma summas apmēra, izvēlēto risku daudzuma

un mantas veida. Bāzes tarifs ir robežās no 0,3% līdz 2%

no apdrošinājuma summas.

3.1.3. Mājdzīvnieku apdrošināšana.

Mājdzīvnieku īpašniekiem sabiedrībā ir

iespējams apdrošināt mājdzīvniekus - liellopus,

zirgus, cūkas, aitas un kazas, šķirnes suņus un

kaķus, kā arī citus mājdzīvniekus. Zaudējumi

klientam tiek atlīdzināti, ja apdrošinātie

mājdzīvnieki gājuši bojā vai arī tos

nepieciešams piespiedu kārtā likvidēt no jebkura veida

slimībām, nelaimes gadījumiem (elektriskās strāvas

iedarbības, saules vai karstuma dūriena, akūtas

uzpūšanās, nosmakšanas, nožņaugšanās,

saindēšanās, no čūskas vai indīga kukaiņa

kodiena, sadursmes ar transporta līdzekli un citiem negadījumiem).

Atlīdzināti tiek arī zaudējumi, ja dzīvnieki

gājuši bojā ugunsgrēka, zibens spēriena, dabas

stihisku postījumu dēļ, kā arī nozagšanas,

nolaupīšanas un nokaušanas zādzības

nolūkā. Mājdzīvnieka nobeigšanās

gadījumā zaudējumi tiek atlīdzināti

apdrošinājuma summas apmērā. Apdrošinājuma

summu nosaka savstarpēji vienojoties apdrošinājuma

ņēmējam ar apdrošinātāju, bet tā

nedrīkst pārsniegt mājdzīvnieka faktisko

vērtību. Lai apdrošinātu mājdzīvniekus,

īpašniekam, protams, jānodrošina mājdzīvniekam

normāli kopšanas un turēšanas apstākļi,

barošana un veterinārmedicīniskā aprūpe.

Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no

mājdzīvnieka sugas un vecuma, izvēlētiem riskiem un

apdrošinājuma summas lieluma. Piemēram, liellopu

apdrošināšanā tarifs ir robežās no 4% līdz

8% no apdrošinājuma summas. Savukārt šķirnes

suņu un kaķu apdrošināšanā tarifs ir no 6,5%

līdz 8% no apdrošinājuma summas.

Secinājumi un priekšlikumi.

1. Latvijā laika gaitā ir izveidojies stabils

apdrošināšanās tirgus, apdrošināšanas

sabiedrību sastāvs ir nemainīgs. Apdrošināšanas

sabiedrības ieņem lielu tirgus daļu un ir pieaudzis to

pamatkapitāls. Latvijā ir noregulēta likumdošana.

2. Attīstoties valsts ekonomikai cilvēkiem rodas brīvi

līdzekļi, kurus tie vēlas ieguldīt

apdrošināšanā, jo apdrošinoties cilvēks

vēlas būt drošs par savu nākotni un pasargāt sevi no

neparedzētiem dzīves notikumiem.

3. 2000.gadā Latvijā nav piedzīvotas lielas stihiskas

nelaimes vai katastrofas, un tāpēc var teikt kā šīs

gads apdrošinātājiem bijis veiksmīgs.

4. 2000.gadā lielākas nedzīvības

apdrošināšanas sabiedrības bija Balta, AK Alianse un

Baltijas Transporta Apdrošināšana, bet lielākas

dzīvības apdrošināšanas sabiedrības – Baltikum

dzīvība, Estora un Latva.

5. Lai uzņēmums varētu straujāk attistīties

mātketinga nodaļai vairāk jāveltī uzmanība tam,

lai klientus vairāk ieinteresētu un piesaistītu to

uzmanību; jo bieži vien lasot apdrošināšanas

noteikumus, maz ir domāts par to, lai klientam arī būtu

izdevīgi nosacījumi.

6. Apdrošināšanas sabiedrībām vairāk

jāreklamē savi pakalpojumi, jāpārliecina pat to

nepieciešamību, izdevīgāki priekšlikumi klientam.

7. Pakalpojumus vajag piedāvāt tādā veidā,

lai potencialiem klientiem viss būtu pilnīgi skaidrs, lai viss

būtu sīki izskaidrots.

8. Klientu skaita palielināšanai

apdrošināšanas sabiedrībām jāizdomā

dažādas pievilcīgas akcijas un atlaides.

9. Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā

ne tikai attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet

arī citu apdrošināšanas sabiedrību

izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu

piesaistīšanas veidi. Zinot vairāk informācijas par

citām sabiedrībām, uzņēmums ir

konkurētspējīgāks.

10. Jāpilnveido prēmiju aprēķināšanas

metodes, jāizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.

Izmantojamās literatūras saraksts.

1. LR likums “Par apdrošināšanu“ pieņemts 1993.

gada 12. janvārī, publikācija “ Ziņotājā “

1993.g. Nr.3/4.

2. LR likums “Sauszemes transportlīdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās

apdrošināšanas likums“ LR normatīvie akti –

Apdrošināšana, AP 1-3-1

3. LR likums “Apdrošināšanas sabiedrību un to

uzraudzības likums“ LR normatīvie akti –

Apdrošināšana, AP 1-4-1

4. “Formulas un tabulas aktuāriem“, izd. Aktuāru

institūts un aktuāru fakultāte, 1980.g. 78 lpp.

5. D. Blends “ Apdrošināšana : pamatprincipi un prakse

” Rīga, 1995.g. 400 lpp.

6. “Apdrošināšanas gada grāmata 1997” Rīga,

Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija 1997.g.

115.lpp.

7. “Apdrošināšanas Vēstis” Nr. 2, 3, 1998.g.

8. Kapitāls 1998.g. Nr.5

9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9

10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvāris

11. Apdrošināšanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris

12. Apdrošināšanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris

13. www.balva.lv

Nepublicētie materiāli:

14. “ Sauszemes transporta līdzekļu

apdrošināšanas noteikumi “

15. “Noteikumi nelaimes gadījumu apdrošināšanai”

16. “ Vispārējās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanas noteikumi”

17. “ Vispārējās mantas apdrošināšanas

noteikumi”

18. Rīgas Slimikases apdrošināšanas tarifi un noteikumi

19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.

1. pielikums

LATVIJAS APDROŠINĀTĀJIEM IZSNIEGTĀS LICENCES

Apdrošināšanas kompānija

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

13

14

15

16

17

18

19

20

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas

AK Aliancexxxxxxxxxxxxxx
Alternaxxxxxxxxxxxxxxx
Baltaxxxxxxxxxxxxxxx
Baltijas apdrošināšanas namsxxxxxx
Baltikumsxxxxxxxxxxxxxxxxx
Balvaxxxxxxxxxxxxxxxx
BTAxxxxxxxxxxxxxxxxx
Latgarantsxxxxxxxxxxxxxxxx
Lauto klubsxxx
Nordens ASxxxxxxxxxx
Parekss apdrošināšanas kompānijaxxxxxxxxxxxxxxxx
Rīgas apdrošināšanas sabiedrībaxxxxxxxxxxxx
Rīgas Fenikssxxxxxxxxxxxxx
Rīgas Slimokasexxxxx
Sampo Latvijaxxxxxxxx
Seesam Latviaxxxxxxxxxxx
Zurich Latviaxxxxxxxxxx

Dzīvības apdrošināšanas kompānijas

Alterna – Vivaxx
Baltikums Dzīvībaxxx
Estoraxx
Latvaxx
Rīgas Fenikss dzīvības apdrošināšanaxx
Salamandra Baltikxxx
Sampo Latvija Dzīvībaxx
Seesam Life Latvia xx
Solidaritātex

1. pielikums (turpinājums)

Dati: LR Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (dati uz

28-08-2000)

1. nelaimes gadījumu apdrošināšanai;

2. veselības apdrošināšanai

(apdrošināšanai pret slimībām);

3. sauszemes transporta (izņemot dzelzce|a transportu)

apdrošināšanai;

4. dzelzce|a transporta apdrošināšanai;

5. gaisakuģu apdrošināšanai;

6. kuģu apdrošināšanai;

7. kravu apdrošināšanai;

8. īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas

stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam nodara

uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas

stihijas);

9. īpašuma apdrošināšanai pret citiem

zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam nodara krusa, salna,

zādzība un citi negadījumi);

10.sauszemes transportlīdzek|u īpašnieku civiltiesiskās

atbildības apdrošināšanai;

11.gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanai;

12.kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanai;

13.vispārējās civiltiesiskās atbildības

apdrošināšanai;

14.kredītu apdrošināšanai;

15.galvojumu apdrošināšanai;

16.dažādu finansiālo zaudējumu

apdrošināšanai;

17.juridisko izdevumu apdrošināšanai;

18.palīdzības apdrošināšanai;

19.dzīvības apdrošināšanai;

20.autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības

obligātā apdrošināšana.



(C) 2009