Курсовая: Strahovanie
Latvijas Universitāte
Ekonomikas un Vadības Fakultāte
Finansu institūts
Kursa darbs
Apdrošināšanā
Apdrošināšanas veidi Latvijā.
Rīga
2000
Saturs.
Ievads.........................................................................3
Apdrošināšana, tas raksturojums, tendences un
aktuālitāte........................................................
4
1. Nedzīvības apdrošināšanas tirgus (risku
apdrošināšana)................................................
.... 8
1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātā
apdrošināšana [2;1]. 8
1.2.Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās
atbildības brīvprātīgā
apdrošināšana............ 9
1.3. Apdrošināšana nelaimes gadījumiem
transportā........................................................... 10
1.4. Zaļās kartes...................................................11
1.5.Uzņēmuma apdrošināšana...........................12
1.6. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas
apdrošināšana.................................................
............ 13
2. Dzīvības apdrošināšanas tirgus....................14
2.1. Veselības apdrošināšana..............................15
2.2. Ārstu profesionālās atbildības
apdrošināšana.................................................
............... 16
2.3. Nelaimes gadījumu apdrošināšana......................17
2.4. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana.........17
3. Īpašuma apdrošināšana.........................19
3.1.Privātpersonu īpašuma apdrošināšana.........21
3.1.1. Ēku apdrošināšana..................................21
3.1.2. Mantas apdrošināšana....................................22
3.1.3. Mājdzīvnieku apdrošināšana....................22
Secinājumi un priekšlikumi..........................................24
Izmantojamās literatūras saraksts...................................25
Pielikumi ....................................................................26
Ievads
Kursa darba temats ir ”Apdrošināšanas veidi Latvijā”.
Šīs temats ir izvēlēts, jo autore vēlējas
vairāk uzzināt par apdrošināšanas
sabiedrībām, to piedāvātiem pakalpojumiem un
prēmijam. Lai būtu iespējams to uzzināt, ir
jāizskata likumdošanas normatīvie akti, noteikumi,
aprēķinu metodes.
Darba mērķis ir pētīt apdrošināšanas
sabedrību darbību pedējos gados un lai sasniegtu šo
mērķi darbā tiek apskatīti šādi uzdevumi:
1. pētīt apdrošināšanas sabiedrību
piedāvātos pakalpojumus;
2. pētīt prēmijas aprēķināšanas metodes;
3. analizēt apdrošināšanas sabiedrību
darbību;
4. izdarīt secenājumus un priekšlikumus.
Darba apjoma ierobežojuma dēļ nav iespējams
izpētīt visas apdrošināšanas
piedāvātās iespējas, tādēļ tiks
pētīti atsevišķi apdrošināšanas veidi,
kuri ir atlasīti pēc autora izvēles.
Kursa darbs ietver 3 daļas:
1. apdrošināšanas formas, to raksturojums, tendences,
aktuālitāte;
2. nedzīvību apdrošināšanas tirgus (risku
apdrošināšana)
3. dzīvības apdrošināšanas tirgus.
Plašāik ir skatīta pēdēja gada statistika, jo
tā ir būtiskāka un svarīgāka.
Izmantojamā literatūra apkopo pēdēja gada datus, jo no
tās var iegūt daudz interesantas un lietderīgas
informācijas.
Atsauces piemērotas pēc šādas metodes:
[numurs literatūras sarakstā; nodaļa / lapaspuses numurs].
Saīsinājumi:
AAS – apdrošināšanas akciju sabiedrība,
OCTA - sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātā
apdrošināšana,
CTA – transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās
atbildības brīvprātīgā apdrošināšana.
Dažiem nepublicētiem datiem netiks dotas atsauces.
Apdrošināšana, tas raksturojums, tendences
un aktuālitāte
Kopumā, vērtējot Latvijas apdrošināšanas tirgu
pēdējos gados var teikt, ka tirgus turpina augt un sagaidāms,
ka šī tendence tuvāko gadu laikā turpināsies. Tirgus
savu piesātinājumu vēl nav sasniedzis, īpaši tas
attiecināms uz dzīvības jeb uzkrājošo
apdrošināšanu. Bez tam, kompāniju skaits pēdējo
2-3 gadu laikā praktiski bijis nemainīgs, kas ļauj tirgu
uzskatīt par samērā stabilu. Tomēr jāņem
vērā, ka ES direktīvas nosaka, ka sabiedrībām var
atvērt filiāles un veikt apdrošināšanu citas
dalībvalsts teritorijā bez sevišķas kompānijas ar
nošķirtu kapitālu izveidošanas. Tas neapšaubāmi
nākotnē veicinās ārvalstu apdrošinātāju
aktivitātes Latvijā.
1999.gads Latvijas tirgū ir bijis samērā neitrāls,
savukārt 1998.gadā Latvijas apdrošināšanas
tirgū ir notikuši vairāki būtiski notikumi. Ar
1.septembri stājās spēkā likums Par
apdrošināšanas sabiedrībām un to uzraudzību,
kā arī likums Par apdrošināšanas līgumu.
Minētie likumi un saskaņā ar tiem pieņemtie Ministru
kabineta noteikumi sekmēs apdrošināšanas tirgus
tālāku attīstību un sakārtošanu, kā
arī precizēs apdrošināšanas sabiedrību un
apdrošinājuma ņēmēja savstarpējās
attiecības. 1998.gada 1.jūlijā pilnā apmērā
stājās spēkā likums Par privātajiem pensiju fondiem
un Apdrošināšanas Uzraudzības inspekcija uzsāka
šo fondu licencēšanu. Būtisks notikums bija Latvijas
Satiksmes biroja uzņemšana Eiropas Zaļo karšu
sistēmā. Satiksmes birojs uzsāka divpusējo līgumu
noslēgšanu ar Zaļo karšu sistēmas
dalībvalstīm, kas turpmāk Latvijas
apdrošināšanas sabiedrībām ļaus noslēgt
starptautiskos sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas līgumus.
Latvijā pirmās privātās apdrošināšanas
sabiedrības tika izveidotas 1991.gadā. Kopš tā laika
apdrošināšanas tirgus ir ievērojami stabilizējies un
izaudzis gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, kļūstot
klientiem daudz pievilcīgāks.
Šobrīd Latvijas apdrošināšanas sabiedrības ir
spējīgas uzņēmējiem un privātpersonām
piedāvāt visplašāko, Eiropas standartiem atbilstošu
apdrošināšanas pakalpojumu spektru. Latvijas izdevīgais
ģeogrāfiskais stāvoklis veicina
tranzītpārvadājumu attīstību, tādēļ
daudzi apdrošinātāji īpašu uzmanību velta
tādu apdrošināšanas veidu izstrādei, kuri savienotu
Eiropas apdrošināšanas tradīcijas ar
uzņēmējdarbības un finansu tirgus
īpatnībām Latvijā.
Apdrošināšana ir valsts ekonomikas būtiska
sastāvdaļa, kura ir pakļauta pieprasījuma-
piedāvājuma likumsakarībām. Pieprasījumu pēc
apdrošināšanas pakalpojumiem šobrīd negatīvi
ietekmē iedzīvotāju zemā maksātspēja un
nepietiekamā informētība par apdrošināšanas
sabiedrību piedāvāto pakalpojumu priekšrocībām.
Tomēr pēdējo gadu rezultāti liecina par ekonomikas
atveseļošanos un apdrošināšanas sektora
attīstību.
Ir ļoti svarīgi panākt to, lai sabiedrība saprastu ka
apdrošināšanas bizness daļēji nosaka
sabiedrības stabilitāti un tas ir atkarīgs ne tikai no
iedzīvotāju maksātspējas, bet arī no
likumdošanas un kontrolējošo struktūru darba.
Apdrošināšanas sabiedrību piedāvāto pakalpojumu
klāsts aug no gada uz gadu un klientiem tiek piedāvātas
visdažādākās iespējas,
visdažādākajās jomās kā var
apdrošināt visus nepieciešamos objektus.
Par apdrošināšanas objektu var būt:
1. fizisko vai juridisko personu īpašums;
2. fizisko vai juridisko personu mantiskās tiesības,
intereses, saistības;
3. fizisko vai juridisko personu nemantiskās tiesības,
intereses, saistības;
4. fizisko personu dzīvība un veselība.
Apdrošinājuma ņēmēja prēmijas apjoms
atkarīgs no apdrošināšanas veida, summas, riska
pakāpes un apdrošināšanas ilguma. Prēmijai
jābūt tādai, lai tā segtu:
1. apdrošināšanas darbības laikā
iespējamās atlīdzības izmaksas;
2. izdevumus, izveidojot rezerves neparedzētiem gadījumiem, ja
jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība
pēc ilgāka laika;
3. apdrošināšanas sabiedrības izdevumus algām,
reklāmai, ofisa uzturēšanai un peļņas
nodrošināšanai.
Rēķinot prēmijas, ņem vērā šādus
faktorus:
1. inflāciju, jo naudas vērtība mainās un no
šodien iemaksātajām prēmijām nākotnē
vajadzēs izmaksāt apdrošināšanas
atlīdzības;
2. procentu likmes;
3. izdevumus;
4. konkurenci (bieži vien, lai palielinātu klientu skaitu,
apdrošināšanas sabiedrībai jāsamazina prēmiju
lielums).
Lai nodarboties ar apdrošināšanas
uzņēmējdarbību ir nepieciešama licence, ko izsniedz
“APDROŠINĀŠANAS UZRAUDZĪBAS INSPEKCIJA”. Licenci izsniedz
uz nenoteiktu laiku un katram atseviškam apdrošināšanas
veidam. 1. pielikumā redzams kādas licences ir izsniegtas Latvijas
apdrošināšanas sabiedrībām.
Apdrošināšanas tirgū drīkst nodarboties vai ar
nedzīvības apdrošināšanu vai ar dzīvības
apdrošināšanu (vajag izvēlēties kaut ko vienu).
Personu apdrošināšanas veidi ir dzīvības
apdrošināšana, nelaimes gadījumu
apdrošināšana un veselības apdrošināšana.
Apdrošinoties, apdrošinājuma ņēmējs aizpilda
līgumu
Lai paaugstinātu drošību līgumos ir jāparedz:
1. sabiedrības tiesības,
2. jāizslēdz tās slimības, kuras nevar
izārstēt vai kuras ir grūti izārstējamas,
3. stingrākus noteikumus polises turētājam,
4. jādefinē precīzi kādos gadījumos tiks
saņemta atlīdzība,
5. pārapdrošināt parakstītos līgumus.
Nelaimes gadījumu un saslimšanas gadījumos nosakot
prēmijas lielumu ņem vērā:
1. ekonomisko valsts stāvokli,
2. mārketinga stratēģiju.
3. statistikas datus,
4. polises turētāja ienākumus,
5. strādājošo un bezdarbnieku stāvokli,
6. veselības stāvokli.
Lielāks risks, lielāka varbūtība saslimt, lielāks
prēmijas apjoms.
Klients aizpildot līgumu sniedz šāda veida informāciju
[9; 6]:
1. vārds, uzvārds,
2. vecums, dzimums,
3. līguma veids,
4. prēmija,
5. alkohola lietošanas, pīpēšanas paradumi,
6. klienta ārsta adrese,
7. slimību vēsture, pašreizējais stāvoklis,
8. ģimenes slimību vēsture.
Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā ne tikai
attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet arī
citu apdrošināšanas sabiedrību izstrādātā
aprēķinu sistēma, klientu piesaistīšanas veidi.
Zinot vairāk informācijas par citām sabiedrībām,
uzņēmums ir konkurētspējīgāks. Svarīgi
arī savlaicīji veidot uzkrājumus un rezerves lai
pasargātu uzņēmumu no neparedzētiem zaudējumiem.
1. Nedzīvības apdrošināšanas
tirgus (risku apdrošināšana)
Prēmijas veidi nedzīvības apdrošināšanā:
viens no vieglāk aprēķināmiem veidiem ir riska
prēmija. Riska prēmija ir iemaksa, kura nosedz tikai
sagaidāmās izmaksas. Riska prēmija neietver izdevumus,
komisijas naudu.
Riska prēmija = sagaidāmais pieteikumu biežums *
sagaidāmās izmaksas uz 1 pieteikumu.
Prēmiju nosaka ņemot vērā iepriekšējo gadu
statistikas datus.
Pieteikumu biežumu nosaka:
iepriekšējā gada pieteikumu skaits |
iepriekšējā gada polišu skaits |
Prēmijas likmes noteikšana balstās uz datu un faktu
analīzi, it īpaši pagātnes līgumos noteikto
prēmiju lielumu un to lielumu ietekmējošiem faktoriem [9; 10].
Ja dati ir neprecīzi un neatbilstoši, tad
aprēķinātās prēmijas būs nepareizas.
Piemēram, ja prēmijas lielums būs noteikts pārāk
liels, tad sabiedrība var zaudēt savu apdrošināšanas
tirgus daļu, pazaudēt klientus. Peļņa samazināsies.
Var rasties zaudējumi, ja uzņēmums nenoslēgs pietiekami
daudz līgumu, lai segtu vismaz pastāvīgās izmaksas.
Ja prēmijas lielums ir pārāk zems, tad peļņa
samazināsies, radīsies lieli zaudējumi, netiks segtas
pastāvīgās izmaksas. Lai izvairītos no tā, tad ir
jābūt attiecīgajām cenu noteikšanas metodēm un
precīzai, pareizai datu ievadīšanas sistēmai, aģentu
pieredzei. Tikai tādas prasības var garantēt pareizu
prēmiju noteikšanu arī nākotnē.
Latvijas nedzīvības tirgus attīstību pedējos
četros gados var redzēt 2. pielikumā.
1.1.Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku
civiltiesiskās atbildības obligātā
apdrošināšana [2;1].
Apdrošinājuma nēmējs ir transportlīdzekļa
īpašnieks vai likumīgs tā lietotājs. Līgumu
slēdz ar jebkuru rīcībspējīgu personu. Līgumu
var noslēgt no 15 dienām līdz 1 gadam vai uz pāris
dienām.
Prēmiju nosaka atkarībā no transportlīdzekļa veida,
tipa, piederības, lietošanas mērķa,
transportlīdzekļa pilnās masas.
Apdrošina pret šāda veida riskiem:
1. ceļu satiksmes negadījumiem,
2. veselībai nodarītiem zaudējumiem cietušai personai,
3. mantas zaudējumiem,
4. videi nodarītiem zaudējumiem.
Apdrošināšanas prēmiju lielumu noteikšanas faktori:
1. Apdrošināšanas prēmiju samazina līdz 50%, ja
apdrošināšana bijusi spēkā 12 mēnešus
pirms līguma slēgšanas un šajā laikā
īpašnieks neizraisīja ceļu satiksmes negadījumu.
2. Apdrošināšanas prēmiju samazina par 40 %
invalīdiem. Prēmiju samazinājums nedrīkst pārsniegt
50 % no apdrošināšanas prēmijas lieluma.
3. Prēmiju palielina par 200 %, ja pēdējos 12
mēnešos pirms jauna līguma slēgšanas
transportlīdzekļa īpašnieks izraisījis kaut vienu
ceļu satiksmes negadījumu,
4. par 300%, ja izraisījis negadījumu apreibinošu vielu
iespaidā.
Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus,
kuri nodarīti trešajai personai limita robežās,
pārējo sedz negadījuma izraisītājs.
Apdrošināšanas sabiedrība sedz veselībai
nodarītos zaudējumus šādos apmēros:
1. par cietušā ārstēšanu un pārejošu
darbnespēju sedz līdz 2000 Ls par katru personu;
2. par darbnespēju paliekošu zudumu ar atbildības limitu
pensijām līdz 400 Ls katrai personai;
3. sakarā ar nāvi 400 Ls, atbildības limitu pensijām
400 Ls par apgādājamajiem.
Sabiedrību izmaksātās atlīdzības par
cietušā veselībai nodarītajiem zaudējumiem ir maz.
1.2.Transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās
atbildības brīvprātīgā apdrošināšana.
Notiekot negadījumam, kuros zaudējumi pārsniedz
obligātās apdrošināšanas atbildības limitu,
personai nebūs jāatmaksā virslimits. Klients pats var
izvēlēties apdrošināšanas atbildības limitu,
kā arī periodu uz kādu noslēgt līgumu.
Apdrošināšanas riski: [18;1]
1. ceļu satiksmes negadījums – nobraucot no
ceļa, apgāžoties, krītot , iebraucot bedrē;
2. dabas katastrofa – atlīdzina zaudējumus
transporta līdzeklim, kam zaudējumi ir radījušies no
zibens, vētras, krusas, plūdu, akmeņu nogruvumu darbības.
3. ugunsgrēks,
4. vandālisms,
5. zādzība.
Ļoti izdevīgi ir tas, ka līgumu var
pārreģistrēt uz jaunā īpašnieka vārdu,
saglabājot iepriekšējā īpašnieka tiesības,
kas nav atļauts OCTA.
Apdrošināšana darbojas Latvijas teritorijā vai ārpus
tās.
Atlīdzības veidi:
1. tranaportlīdzekļa aizvietošana,
2. remontu darbu apmaksa,
3. naudas samaksa.
Apdrošināšanas sabiedrība nosaka maksimālo limitu,
par kādu tā ir ar mieru apdrošināt, piem. AAS BALTAI
maksimali pieļauts limits ir 500 000 Ls.
1.1. tabula
Atbildības limits atkarībā no iemaksātas
apdrošināšanas prēmijas AAS BALTA
Apdrošināšanas prēmijas | ||||
Transportlīdzekļa veids | Atbildības limits | 1 mēnesis | Katrs nāk. mēnesis | 1 gads |
Vieglie automobīļi | 2000 | 25 | ||
5000 | 55 | |||
10000 | 15 | 6 | 75 | |
50000 | 18 | 7.2 | 90 | |
500000 | 24 | 9.6 | 120 |
Atbildības limits tiek piedāvāts papildus obligātajai
apdrošināšanai.
Piemēram, klients apdrošinājies uz 1 gadu, iemaksājot
apdrošināšanas prēmiju 25 Ls vērtībā,
viņa vietā sedz izdevumus, kuri nepārsniedz 2000 Ls,
iepriekš sedzot obligāto apdrošināšanas limitu.
Prēmiju likmes mainīsies atkarībā no AAS.
1.3. Apdrošināšana nelaimes gadījumiem transportā.
Vadītāja un pasažieru apdrošināšana nelaimes
gadījumiem paredz atlīdzību izmaksu sakarā ar nelaimes
gadījumu - pēkšņu, negaidītu, no
apdrošinātās personas gribas neatkarīgu notikumu, kas
apdrošinātajai personai radījis miesas bojājumus
brīdī, kad tā ir atradusies polisē
norādītajā transporta līdzeklī.
Apdrošināšanas sabiedrības piedāvā
apdrošināšanu nelaimes gadījumiem un to
radītajām sekām (apdrošinātās personas
nāve, ķermeņa locekļa zudums, pārejoša
darbnespēja utt.), ietverot nelaimes gadījuma radīto
medicīnisko izdevumu apdrošināšanu.
Apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties
apdrošinājuma summas apmēru, no kuras, iestājoties
apdrošināšanas gadījumam, saskaņā ar
atlīdzības noteikšanas tabulu procentuāli tiks noteikta
apdrošināšanas atlīdzība. Ja nelaimes gadījuma
sekas nav norādītas atlīdzības noteikšanas
tabulā, tad atlīdzība tiek aprēķināta pēc
pārejošas pilnīgas darbnespējas perioda ilguma, kuras
cēlonis ir nelaimes gadījums.
Apdrošinājuma ņēmējs var izvēlēties
personu skaitu, kas tiks apdrošināti nelaimes gadījumam,
konkrētā transporta līdzeklī. Apdrošinājuma
summu (maksimālo atbildības apmēru), no kuras procentuāli
tiek aprēķināta apdrošināšanas
atlīdzība, var izvēlēties robežās no 500Ls
līdz 25 000 Ls.
Apdrošināšanas prēmija ir atkarīga no klienta
izvēlētās apdrošinājuma summas (maksimālā
atbildības apmēra), kā arī no personu skaita, kuras tiek
apdrošinātas.
Nelaimes gadījums – nozīmē pēkšņu,
negaidītu, neparedzētu, no apdrošinātās personas
gribas neatkarīgu notikumu, kas rada miesas bojājumus, t.i.
ievainojums (sists, griezts, durts), kas var komplicēties ar
satricinājumu, mežģījumu, lūzumu utt..
1.4. Zaļās kartes.
Zaļā karte ir starptautisks civiltiesiskās atbildības
obligātās apdrošināšanas līgums, ko
noslēdz Latvijas Republikas reģistrēta
transpotrlīdzekļa īpašnieks valstī, kurā ir
izveidota OCTA sistēma un kura ir Zaļas kartes sistēmas
dalībvalsts kopš 1998. gada 1. jūlija [7;4].
Pastāv divu veidu Latvijas Zaļās kartes:
1. Zaļā karte, kas ir spēkā tikai Zaļās
kartes sistēmas dalībvalstīs, bet nav spēkā
Latvijā. Minimālais apdrošināšanas periods ir 15
dienas. Tas ir izdevīgi tiem klientiem , kuri ārzemēs uzturas
neilgu laiku;
2. Zaļā karte, kas ir spēkā dalībvalstīs
un Latvijā. Paredzētas ievērojamas atlaides, ja līgums
noslēgts uz laiku ilgāku par 3 mēnešiem. Šāda
veida zaļās kartes ir izdevīgas, ja ir daudzkārt
jāšķērso Latvijas robeža.
Zaļā karte ir motorizētā transporta līdzekļa
vadītāja civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas polise. Tā ir vadītāja
atbildības apdrošināšana par citai personai vai tās
mantai nodarīto kaitējumu. a ārvalstīs ir radies
ceļu satiksmes negadījums, tad zaudējumus aprēķina
un atlīdzina tās Zaļās kartes dalībvalsts, kurā
tas ir noticis.
1.2. tabula
Zaļās kartes tarifi (Ls), kas derīgi ārpus Latvijas
robežām
15 dienas | 1 mēnesis | 7 mēneši | 1 gads | ||
1. | Vieglie automob., kravas mašīnas, mikroautobusi | 23 | 35 | 165 | 265 |
2. | autobusi, mikroautobusi (virs 9 pasaž. vietām) | 65 | 105 | 455 | 705 |
3. | kravas mašīnas (virs 3500 kg) | 30 | 40 | 216 | 346 |
Šie dati attiecās uz 1998 gadu. No tabulas var secināt, ka
tarifi ir augsti, ja ņem vērā apstākli, ka
ārzemēs ir stingras prasības, apdrošina lielās
naudas summās kā arī atlīdzības ir lielas
salīdzinājumā ar Latviju.
1.5.Uzņēmuma apdrošināšana.
Iespējams apdrošināt gan uznēmumam piederošās
ēkas, pamatlīdzekļus, ražošanas līdzekļus,
remonta izdevumus. [8; 77]
Ja grib apdrošināt ēkas un būves, tad var ņemt
vērā ieguldījumus telpu remontā, iekštelpu
apdarē. Maksājumu nosaka no ēkas tipa, tehniskā
stāvokļa, signalizācijas, ugunsdrošības
sistēmām.
Uzņēmumi parasti apdrošinās bilances
vērtībā; reāli tā nesedz visus radušos
zaudējumus, tāpēc iesaka apdrošināties
uzņēmuma atjaunošanas vērtībā.
Apdrošināšanas prēmija atkarīga no
apdrošinājuma summas, riskiem, līdzekļu
vērtības. Apdrošināšanas atlīdzība tiek
izmaksāta tādā apmērā kāds ir
nepieciešams, lai veiktu atjaunošanas darbus.
Ja uzņēmums nodarbojas ar būvniecību, tad tas var
apdrošināt būvlaukuma iekārtas, tehniku, būvdarbus.
Ja veic būvdarbus, tad procesam piemēro visu risku
apdrošināšanas polisi, kas ietver
apdrošināšanos pret dabas stihijām, uguns
nodarītajiem kaitējumiem, zādzību, neuzmanības
sekām būvdarbu veikšanas laikā.
Apdrošināšanas atlīdzība tiek
aprēķināta tāmes vērtībā, lai
atkārtoti veiktu tos būvdarbus, kuriem nodarīti zaudējumi
un atjaunotu zudušo.
Apdrošināšanā vēlams iekļaut
apdrošināšanu pret ugunsgrēkiem, jo pēc statistikas
datiem ugunsgrēki ir visbiežāk notikuši
ražošanas ēkās, dzīvojamos sektoros.
Aizdegšanās iemesli ir sekojoši – elektroniskie,
neuzmanīga apiešanās ar uguni, ļaunprātīga
dedzināšana.
Daudzi uzņēmumi, kuriem ir lieli ražošanas cehi un kuri
nodarbojas ar ražošanu ir izdevīgi izmantot komplekso
apdrošināšanas polisi.
1.6. Uzņēmējdarbības pārtraukšanas
apdrošināšana.
Uzņēmējiem tiek piedāvāts papildus īpašuma
apdrošināšanai apdrošināties pret īpašuma
apdrošināšanas risku izraisītiem zaudējumiem
uzņēmuma peļņā, kas radušies
uzņēmējdarbības pārtraukšanas periodā, t.
sk. apdrošinātājs sedz šajā periodā
izmaksātās darbinieku algas un uzņēmuma
pastāvīgās izmaksas. Šī apdrošināšana
paredz zaudējumu atlīdzību līdz
uzņēmējdarbības pārtraukšanas perioda
beigām, t.i., pilnīgai uzņēmējdarbības
atjaunošanai vai līdz polisē noteiktam termiņam,
atkarībā no tā, kurš notikums iestājas pirmais.
Obligāta prasība pie uzņēmējdarbības
pārtraukšanas apdrošināšanas ir īpašuma
apdrošināšana. Šīs apdrošināšanas
izpratnē sekojošas īpašuma apdrošināšanas
risku grupas var izraisīt uzņēmējdarbības
pārtraukšanu: ugunsgrēka radītie bojājumi,
vētras, krusas, plūdu radītie zaudējumi,
inženierkomunikāciju avārijas, ūdens radītie
bojājumi, zādzība un laupīšana.
Apdrošinājuma summa tiek aprēķināta, izejot no
esošajiem finansu datiem, ņemot vērā uzņēmuma
attīstības tendences un prognozes. Apdrošināšanas
prēmiju aprēķina no apdrošinājuma summas, ņemot
vērā klienta izvēlētos īpašuma
apdrošināšanas riskus, attiecīgo telpu un ēku
stāvokli, signalizācijas sistēmu esamību u.tml.
Apdrošināšanas atlīdzība tiek
aprēķināta par uzņēmējdarbības
pārtraukšanas periodu, ņemot vērā
ietaupītās izmaksas. Apdrošināšanas
atlīdzība var iekļaut arī papildus izmaksas, kas
saistītas ar uzņēmējdarbības turpināšanu
vai atrāku atjaunošanu.
2. Dzīvības apdrošināšanas tirgus
Dzīvības apdrošināšana ir viens no
pieprasitākiem apdrošināšanas veidiem. Šodienas
Latvijas dzīvības apdrošināšanas tirgus
stāvokli, un tas pēdējo gadu statistiku var redzēt 3.
pielikumā.
Noslēdzot līgumu par dzīvības
apdrošināšanu var paredzēt, ka, iestājoties
apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs
izmaksā apdrošinājuma summu vai citu
apdrošināšanas līgumā paredzēto summu, kuras
apmērs ir noteikts, slēdzot apdrošināšanas
līgumu. Šādos gadījumos netiek piemērots
kompensācijas princips. Personu apdrošināšanā,
izņemot dzīvības apdrošināšanu,
līgumslēdzējas puses apdrošināšanas
līgumā var vienoties par kompensācijas principa
piemērošanu apdrošināšanas atlīdzības
izmaksā.
Apdrošinātajam ir tiesības dzīvības un nelaimes
gadījumu apdrošināšanas līgumos norādīt
vienu vai vairākas personas — labuma guvējus, kas saņems
apdrošināšanas atlīdzību apdrošinātā
nāves gadījumā, kā arī aizstāt šīs
personas ar citām personām apdrošināšanas
līguma darbības laikā.
Ja ir augsts nelaimes , saslimšanas vai citu gadījumu skaits, tad
attiecīgi pieaug izdevumi, prēmiju likme palielinās, bet ja ir
zems apdrošināšanas notikumu skaits, tad izmaksas
samazinās un prēmiju likme samazinās.
Bruto prēmijas aprēķināšana [9;14 ]. Par pamatu
šīs prēmijas aprēķināšanai ņēm
vērā:
1. riska prēmiju,
2. izdevumus (uz katru polisi, pastāvīgās izmaksas, u.c.
izmaksas),
3. komisijas naudu,
4. neparedzēto apstākļu ietekmi,
5. investīciju ienākumus.
Bruto prēmija = riska prēmija+ izdevumi
Risku veidi dzīvības apdrošināšanā
[9;1].
1. notiek nelaimes gadījums, sabiedrībai jāatmaksā
vairāk nekā tā bija plānojusi,
2. palielinās cenas medicīnas pakalpojumiem,
3. izmaiņas likumdošanā,
4. konkurenti samazina prēmijas lielumu,
5. izmainās statistikas dati, palielinās negadījumu skaits,
6. medicīnas zinātnes attīstība, palielinās
sabiedrības izdevumus,
7. jaunas slimības,
8. izmaiņas apdrošināšanas politikā,
9. jaunas aprēķināšanas metodes, jauni pakalpojumi.
2.1. Veselības apdrošināšana.
Pasaulē medicīna ir viena no dārgākajām un
dinamiskākajām nozarēm. Arī Latvijā notiek
medicīnas pakalpojumu sadārdzināšanās.
Palielinās modernu medicīnisko aparatūru iegādes un
uzturēšanas izmaksas. Valsts budžeta līdzekļi
nespēj nosegt pieaugošās izmaksas, veidojas līdzekļu
trūkums un palielinās tā izmaksu daļa, kas jāsedz
pašam pakalpojuma ņēmējam.
Apdrošināšanas sabiedrības iedzīvotājiem un to
darba devējiem sāka piedāvāt veselības
apdrošināšanas pakalpojumus. Šis veselības
apdrošināšanas piedāvājums ir izstrādāts
tā, lai aptvertu to visu medicīniskās aprūpes pakalpojumu
loku, kas būtisks darba devējam - profilaktiskās apskates,
vakcinācijas, medicīniskā apskate jau pēc
apdrošināšanas līguma noslēgšanas
(iepazīšanās ar izvēlēto ģimenes ārstu un
veselības pārbaude), neatliekamā medicīniskā
palīdzība, medicīniskais transports, diagnostikas un
ārstniecības pasākumi doktorātos un medicīnas
centros, operācijas, paaugstināta komforta apstākļi
stacionāros, atlaides zobārstniecībai, apmaksātas sporta
nodarbības peldbaseinos un trenažieru zālēs, darbinieku
ģimenes locekļu veselības apdrošināšana.
No darba ņēmēju puses ir svarīgi, lai darba devējs
nodrošinātu tādas sociālās garantijas, kā
veselības apdrošināšana. Turklāt arī darba
devēji arvien biežāk pārliecinās par to, ka
izdevīgāk ir laikus parūpēties par savu darbinieku
veselību.
Veselības apdrošināšana ir brīvprātīga
apdrošināšana, paredzot segt maksājumus par
apdrošinātiem sniegtajiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem,
kurus nenodrošina valsts no obligātās veselības
apdrošināšanas līdzekļiem. Atbilstoši katras
polises vērtībai tiek atbilstoši segti klienta izdevumi
[17;1].
Piemēram apdrošinoties un iemaksājot prēmiju 500 Ls
vērtībā apdrošināšanas sabiedrība
apmaksās pilnu veselības aprūpi ārstējoties pie
ģimenes ārsta ambulatorā ārstniecības
iestādē, kurai ir jābūt līgumattiecībās ar
apdrošināšanas sabiedrību, AAS apmaksās ambulatoros
medicīniskos maksas pakalpojumus, zāļu iegādi.
Polisē paredz arī pakalpojumus, kuri netiks apmaksāti.
Ja klients apdrošinās, tad tiks apmaksāti šādi
pakalpojumi:
· pacienta iemaksa poliklīnikā,
· ārstēšanās stacionārā,
· ārsta mājas vizīte,
· plānveida operācijas,
· injekcijas, procedūra, izziņas,
· vakcīnas,
· med. iegāde,
· zobārstniecība.
Atmaksāšanas lielums ir atkarīgs no polises gada cenas.
Apdrošinoties klientam ir iespējams saņemt daudzus
medicīniskos pakalpojumus lētāk, kas ir diezgan izdevīgi
gan pašam klientam, gan ārstniecības iestādei.
Citas apdrošināšanas sabiedrības piedāvā
apdrošināties pret nelaimes gadījumiem, ievainojumiem,
apsaldējumiem, apdegumiem, saindēšanos, pret
pārejošu vai paliekošu darba spēju zudumu.
2.2. Ārstu profesionālās atbildības
apdrošināšana.
Tas ir veids kā ikviens ārsts var apdrošināt
iespējamos zaudējumus, kas var rasties trešai personai
sakarā ar kļūdainu profesionālo darbību [7;3].
Saskaņā ar likumu “ Par prakses ārstiem” (stājas
spēkā ar 1997. gada 22. maiju), profesionālās
atbildības apdrošināšana ir obligāta prakses
ārstiem, 1998. gadā minimālā
apdrošināšanas summa bija 1000 Ls, taču
brīvprātīgi var apdrošināties jebkurš
sertificēts speciālists.
Var apdrošināt savu profesionālo atbildību, arī
prakses ārsta vadībā strādājošo
nesertificēto ārstu profesionālo atbildību.
Apdrošināšanas sabiedrība atlīdzina zaudējumus
pacientam, ekspertīžu izdevumus, kas saistīti ar pretenzijas
izskatīšanu, ārstniecības personas izdevumus.
Maksa par apdrošināšanu ir atkarīga no tā pie
kādas riska grupas konkrātās specialitātes ārsts
pieder. Apdrošināšanas prēmiju iemaksas nav augstas,
piemēram, ja klients vēlas apdrošināt savu
profesionālo atbildību 1000 Ls apmērā, tad prēmija
ir 20 Ls.
2.3. Nelaimes gadījumu apdrošināšana.
Neviens nav pilnībā pasargāts no dažādiem nelaimes
gadījumiem, kas ikdienas neparedzēti var notikt gan darbā, gan
atpūtā. Nelaimes gadījumu apdrošināšana ir
veids, kas tiek piedāvāts gan privātpersonām, gan
arī uzņēmumiem, un paredz atlīdzību par nelaimes
gadījumu rezultātā iegūtajām traumām,
invaliditāti vai nāvi. Apdrošināšanas
sabiedrības piedāvā klientiem iespēju pašam
izvēlēties nepieciešamo teritorijas segumu. Tas var būt
gan Baltijas valstis, gan Eiropa, gan arī visa pasaule.
Apdrošināšana neattiecas uz:
1. nelaimes gadījumiem, kuru tiešs vai netiešs
cēlonis ir karš vai kuri notikuši iekšēju
nekārtību rezultātā,
2. kodolenerģijas tiešas vai netiešas iedarbības
rezultātā,
3. apstarojumi,
4. saindēšanās.
Ja nelaimes gadījuma brīdī apdrošinātais ir
sasniedzis pensijas vecumu, tad apdrošināšanas
atlīdzība tiek izmaksāta pensijas veidā.
Apdrošināšanas atlīdzības apmērs ir
atkarīgs no nelaimes gadījuma specifikas. Ja nelaimes gadījums
ir radījis kaitējumu vairākām fiziskām
personām, tad izmaksājamā summa nedrīkst pārsniegt
100% no atlīdzības summas. Ja uz nelaimes gadījuma
rezultātā kaitājumu veselībai atstājušas savu
ietekmi agrākās slimības, tad apdrošināšanas
atlīdzība tiek attiecīgi samazināta, ja šī
daļa vismaz sastāda 25% . Ja pēc nelaimes gadījuma
iestāšanās nav izpildīti visi pienākumi, kuri ir
attiecināmi uz apdrošinājuma ņēmēju, tad
apdrošinātājs ir atbrīvots no atlīdzības
izmaksas. Medicīniskās izmaksas, kas radušās
apdrošinātajam, lai pamatotu tiesības pieprasīt
atlīdzību, sedz apdrošinātājs.
2.4. Ceļojumu medicīniskā apdrošināšana.
Dodoties ārzemju ceļojumā, ir izdevīgi
apdrošināt iespējamos izdevumus par neatliekamiem
medicīniskiem pakalpojumiem pēkšņas saslimšanas vai
traumas rezultātā, kā arī izdevumus par
repatriāciju. Ceļojumu medicīniskā
apdrošināšana ir obligāta, dodoties uz Vāciju,
Franciju, Spāniju, Portugāli, Beļģiju, Nīderlandi un
Luksemburgu. Apdrošināšana sedz saprātīgus
neplānotus izdevumus par viesnīcas numura apmaksu, gaisa
sanitārā transporta īri, kā arī izdevumus par
mirstīgo atlieku transportēšanu uz pastāvīgo
dzīves vietu. Par atbilstošu papildus samaksu ir iespējams
apdrošināties aktīvās atpūtas laikā –
kāpjot kalnos, slēpojot, braucot ar velosipēdu utt. Var
ieteikt papildus apdrošināties nelaimes gadījumam, kad tiek
atlīdzināts par paliekošu invaliditāti.
Apdrošināšanas summa uz Eiropas valstīm ir 60 000 ASV
dolāru, bet uz ASV un Kanādu – 100 000 ASV dolāru. Dodoties uz
valstīm, kur ceļojumu medicīniskā
apdrošināšana nav obligāta, ir iespējams
iegādāties polises par apdrošinājuma summu 10 000 ASV
dolāru un 25 000 ASV dolāru.
3. Īpašuma apdrošināšana
Sasniedzot noteiktu ekonomiskās attīstības līmeni,
aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ieguldījumu
veidam un to drošībai. Īpašums ir tas, kas rada
iespējas gan pelnīt, gan baudīt sava darba augļus,
tā ir viena no labklājības pazīmēm un arī
garantijām.
Apdrošināšanas sabiedrības uzņemas saistības
atlīdzināt zaudējumus, ko apdrošinātajam
īpašumam radījuši ugunsgrēks, dabas stihija (zibens,
vētra, krusa, plūdi), eksplozija, ūdens noplūde,
zādzība, laupīšana, vandālisms.
Viens no pieprasītākajiem veidiem, ko papildus īpašuma
apdrošināšanai piedāvā "Rīgas
Apdrošināšanas sabiedrība", ir
uzņēmējdarbības pārtraukšanas
apdrošināšana. Tas nozīmē, ka, notiekot
negadījumam ar apdrošināto īpašumu, kā
rezultātā tiek pārtraukta vai kavēta uzņēmuma
darbība, radušos zaudējumus sedz apdrošinātājs.
Apdrošināt īpašumu var gan tā īpašnieks,
gan īpašnieka pilnvarota persona, taču atlīdzības
saņēmējs jebkurā gadījumā var būt tikai
īpašnieks. Apdrošinājuma summa nedrīkst
pārsniegt īpašuma vērtību.
Apdrošināšanas līgumu var noslēgt tikai tad, ja tas
ir izdevīgs abām līgumslēdzējām pusēm.
Sabiedrībai uzņemoties atbildību ir jāzina, par kādu
naudas summu tā šo atbildību uzņemas. Klientam
savukārt ir jāzina, kādu atlīdzību viņš
saņems, iestājoties apdrošināšanas gadījumam,
tāpēc sabiedrības pienākums ir informēt klientu,
kādu apdrošināšanas produktu viņš ir nopircis.
Nenosaka īpašuma tirgus cenu Ēkas atjaunošanas
vērtību parasti neiespaido ēkas atrašanās vieta un
to nevar salīdzināt ar nekustamā īpašuma tirgus
cenu. Ir maldīgs uzskats, ka nelielu koka vasarnīcu pie jūras
var apdrošināt par lielāku summu, nekā mūra
māju Latgalē, jo šo vasarnīcu iespējams pārdot
ievērojami dārgāk. Sabiedrība neapdrošina
gruntsgabalu, bet gan īpašumu, kurš atrodas uz šī
gruntsgabala tā atjaunošanas vērtībā. Ja
apdrošinātais objekts aiziet bojā, tad, saņemot
atlīdzību, to varēs atjaunot tādā
stāvoklī, kādā tas bija pirms nelaimes. Parasti
pērkot apdrošinājumu, cilvēks cenšas samaksāt
pēc iespējas mazāk, piemēram, īpašumu, kura
vērtība varētu būtu miljons latu, viņš
cenšas apdrošināt par 500 000 latu. Tas nozīmē, ka
īpašums ir apdrošināts tikai par pusi tā
vērtības un, iestājoties apdrošināšanas
gadījumam, klients varēs saņemt atlīdzību tikai 50%
apmērā no īpašuma reālās vērtības.
Atjaunošanas vērtībā parasti ievērtē
nolietojumu, kāds ir ēkai, mantai vai tehnoloģiskām
iekārtām. Nolietojumu parasti nosaka normatīvie akti,
taču iespējams arī neatkarīgu ekspertu
novērtējums. Izvērtē objektu dabā Pēc
iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā
esošo dokumentāciju, apdrošināšanas sabiedrības
darbinieki dodas apskatīt un vērtēt īpašumu. Klienta
klātbūtnē tiek veikta objekta apskate, objekta un risku
novērtēšana, izskaidroti apdrošināšanas
noteikumi. Klients var izvēlēties, pret kuru no iespējamajiem
riskiem viņš grib apdrošināt savu īpašumu.
Ēku apdrošināšanā pamattarifs var
svārstīties no 0,25% lieliem un drošiem objektiem līdz
1,5% ēkām, kuras ir īpaši apdraudētas.
Apdrošināšana ietver pilnu risku “buķeti” - ugunsnelaimi,
dabas stihijas, zādzības, laupīšanu, vandālismu,
inženierkomunikāciju bojājumus u.c. Riska līmeni var
pazemināt Aprēķinot apdrošināšanas pamattarifu,
sabiedrība izstrādā rekomendācijas riska līmeņa
pazemināšanai. Tās ietver dažādu organizatorisku,
inženiertehnisku pasākumu realizāciju un, ja klients līdz
noteiktam termiņam izpilda rekomendācijas, tarifs var tikt
samazināts. Tas ir izdevīgi abām
līgumslēdzējām pusēm. Pirmkārt,
apdrošinājuma ņēmējs tarifu
samazināšanā ietaupītos līdzekļus var
ieguldīt tā drošības palielināšanai,
savukārt sabiedrība apdrošina drošāku objektu. Ja
riska līmenis ir pārāk augsts un netiek veikti pasākumi
tā pazemināšanai, sabiedrība var neuzņemties objekta
apdrošināšanu. Daļa riska jāuzņemas pašam
Noslēdzot līgumu, klientam ir jāuzņemas zināms
paša risks. Tas gan disciplinē klientu, gan novērš
gadījumus, kad pie apdrošināšanas sabiedrības
griežas par katru sīkumu, savstarpēji traucējot vienam
otru. Jo lielāks tiek ņemts paša risks, jo lielākā
mērā var tikt samazināts apdrošināšanas tarifs.
Ja iepriekšējā apdrošināšanas periodā nav
bijušas apdrošināšanas izmaksas, apdrošinājuma
ņēmējam apdrošināšanas maksājumus var
samazināt. Apdrošināšanas maksājumus klients var
maksāt pa daļām. Parasti līgums tiek slēgts uz vienu
gadu, vienojoties par tālāku apdrošināšanu.
Izņēmuma kārtā termiņus pēc klienta vēlmes
var samazināt, taču tas sadārdzina pakalpojumu.
Apdrošināšanas līgums stājas spēkā
nākamajā dienā pēc līgumā paredzētās
apdrošināšanas prēmijas samaksāšanas, ja
līgumā nav paredzēts citādi. Manta jāapdrošina
atsevišķi dzīvoklī vai ēkā esošā
manta ir jāpdrošina atsevišķi. Sabiedrība
apdrošina mantu dzīvokļos un personiskajās
mājās, biroju, veikalu un ražošanas telpās.
Sabiedrības atbildība par ugunsgrēkā radušos
bojājumu atlīdzību neietver mantu, par kuras bojājumiem
apdrošināšanas atlīdzību paredz ēku
apdrošināšana. Apdrošinātajā mantā netiek
ieskaitīti reģistrācijai pakļautie motorizētie
transporta līdzekļi, ja klienta nodarbošanās nav
saistīta ar šo līdzekļu ražošanu, remontu vai
tirdzniecību.
3.1.Privātpersonu īpašuma apdrošināšana.
3.1.1. Ēku apdrošināšana
Īpašuma tiesības uz ēkām (privatizētu
dzīvokli) apstiprina viens no šiem dokumentiem: nekustamā
īpašuma vērtēšanas biroja lieta, pirkuma-
pārdevuma līgums, kurš apstiprināts Zemesgrāmatu
nodaļā, mantojuma tiesību apstiprinoši dokumenti,
pašvaldības lēmums par ēkas denacionalizāciju un
tās pieņemšanas-nodošanas akts un tml. Pēc
iepazīšanās ar klientu un viņa rīcībā
esošo dokumentāciju sabiedrības darbinieks veic
īpašuma apskati un novērtēšanu, vienojoties ar
apdrošinājuma ņēmēju par apdrošinājuma
summas lielumu un apdrošināšanas riskiem (gadījumiem).
Ēkas var adrošināt atjaunošanas vērtībā
(ja to nolietojums nepārsniedz 30%) un faktiskajā
vērtībā. Atjaunošanas vērtība - tie ir
izdevumi, kas nepieciešami, lai uzbūvētu tāda paša
tipa, izmēru un kvalitātes ēku, ieskaitot
projektēšanas izmaksas. Atjaunošanas vērtību
neiespaido ēkas atrašanās vieta un to nevar
salīdzināt ar tās tirgus cenu. Ēkas faktiskā
(esošā) vērtība - vērtība, ja no
atjaunošanas vērtības atskaita nolietošanos. Nereti
apdrošinājuma ņēmējs cenšas samaksāt
mazāk, nosakot zemāku īpašuma vērtību,
taču šajā gadījumā zaudējumi arī tiks
atlīdzināti par attiecīgi zemāku summu, tāpēc
svarīgākais – izvēlēties pareizo apdrošinājuma
summu. Pamatrisks, apdrošināt ēkas, ir
apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam,
pārējos riskus izvēlas apdrošinājuma
ņēmējs. Tie ir - dabas stihiskie postījumi (vētra,
plūdi, krusa), inženierkomunikāciju avārijas, trešo
personu prettiesiska rīcība (konstruktīvo elementu
nozagšana un bojāšana, sprādziena izraisīšana),
sadursme. Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no
vairākiem faktoriem - ēkas ugunsdrošības, tehniskā
stāvokļa, ēkas uzbūves materiāla (mūra, koka,
jaukta tipa utt.), izvēlēto risku daudzuma, vai ēkas ir
pastāvīgi apdzīvotas vai tikai uz laiku. Bāzes tarifi
apdrošināšanas maksājuma noteikšanai ir no 0,4%
līdz 1% no apdrošinājuma summas. Pērkot ēku
apdrošināšanas polisi, ēkas īpašnieks
vienlaicīgi var apdrošināt arī savu civiltiesisko
atbildību. Tuvojoties ziemai šī apdrošināšana
ir ļoti nepieciešama, jo dzīvē ne mazums ir
gadījumu, kad īpašnieks ir aizmirsis notīrīt sniegu
no jumta, nav notīrījis ietvi un tāpēc
garāmgājējam uzkrīt uz galvas lāsteka, paslīd
kāja un tas gūst traumu, pēc kuras nepieciešams
ārstēties. Cietušais var celt prasību izdevumu
atlīdzināšanai, bet, ja Jūs būsiet nopircis šo
apdrošināšanu, visus izdevumus, izvēlētā
atbildības limita ietvaros, segs sabiedrība.
3.1.2. Mantas apdrošināšana.
Protams, notiekot iepriekš minētajiem apdrošināšanas
gadījumiem, ēku apdrošināšanas polise nesegs
zaudējumus, kas būs radušies ēkā vai
dzīvoklī atrodošai mantai. Tāpēc, lai nebūtu
jāuztraucas par savu mantu, ir jāapdrošina arī tā.
Apdrošinājuma summu nosaka savstarpēji vienojoties
apdrošinājuma ņēmējam ar
apdrošinātāju, ņemot vērā mantas faktisko
(esošo) vērtību. Protams, ja manta ir tikko iegādāta
vai ir ļoti labā stāvoklī, to var apdrošināt
arī jaunvērtībā. Jāatceras, ka saņemt
atlīdzību atbilstoši faktiskajam zaudējumam būs
iespējams tikai tad, ja tā būs apdrošināta
pilnā faktiskā vērtībā. Parasti
apdrošināšanas sabiedrības mantas
apdrošināšanā piedāvā tos pašus riskus,
kādi ir ēku apdrošināšanā. Īpašnieks
var apdrošināt visu mantu, kas atrodas viņa dzīvoklī
vai mājā – mēbeles, audio un video un elektronisko
aparatūru, sadzīves tehniku, mājsaimniecības
priekšmetus, apģērbu, apavus, dažādu inventāru.
Zemnieku saimniecību īpašniekiem ir iespējams
apdrošināt arī traktoru un zirgu vilkmes lauksaimniecības
tehniku, kurināmo, lopbarību un lauksaimniecības produkciju.
Savukārt, īrētos dzīvokļos dzīvojošajiem,
tiek piedāvāts apdrošināt arī dzīvokļa
apdares elementus – sienu, griestu, grīdas krāsojumu un segumu,
personīgā īpašumā piederošās gāzes
plītis, santehnisko aprīkojumu un tml.
Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no
apdrošinājuma summas apmēra, izvēlēto risku daudzuma
un mantas veida. Bāzes tarifs ir robežās no 0,3% līdz 2%
no apdrošinājuma summas.
3.1.3. Mājdzīvnieku apdrošināšana.
Mājdzīvnieku īpašniekiem sabiedrībā ir
iespējams apdrošināt mājdzīvniekus - liellopus,
zirgus, cūkas, aitas un kazas, šķirnes suņus un
kaķus, kā arī citus mājdzīvniekus. Zaudējumi
klientam tiek atlīdzināti, ja apdrošinātie
mājdzīvnieki gājuši bojā vai arī tos
nepieciešams piespiedu kārtā likvidēt no jebkura veida
slimībām, nelaimes gadījumiem (elektriskās strāvas
iedarbības, saules vai karstuma dūriena, akūtas
uzpūšanās, nosmakšanas, nožņaugšanās,
saindēšanās, no čūskas vai indīga kukaiņa
kodiena, sadursmes ar transporta līdzekli un citiem negadījumiem).
Atlīdzināti tiek arī zaudējumi, ja dzīvnieki
gājuši bojā ugunsgrēka, zibens spēriena, dabas
stihisku postījumu dēļ, kā arī nozagšanas,
nolaupīšanas un nokaušanas zādzības
nolūkā. Mājdzīvnieka nobeigšanās
gadījumā zaudējumi tiek atlīdzināti
apdrošinājuma summas apmērā. Apdrošinājuma
summu nosaka savstarpēji vienojoties apdrošinājuma
ņēmējam ar apdrošinātāju, bet tā
nedrīkst pārsniegt mājdzīvnieka faktisko
vērtību. Lai apdrošinātu mājdzīvniekus,
īpašniekam, protams, jānodrošina mājdzīvniekam
normāli kopšanas un turēšanas apstākļi,
barošana un veterinārmedicīniskā aprūpe.
Apdrošināšanas maksājums ir atkarīgs no
mājdzīvnieka sugas un vecuma, izvēlētiem riskiem un
apdrošinājuma summas lieluma. Piemēram, liellopu
apdrošināšanā tarifs ir robežās no 4% līdz
8% no apdrošinājuma summas. Savukārt šķirnes
suņu un kaķu apdrošināšanā tarifs ir no 6,5%
līdz 8% no apdrošinājuma summas.
Secinājumi un priekšlikumi.
1. Latvijā laika gaitā ir izveidojies stabils
apdrošināšanās tirgus, apdrošināšanas
sabiedrību sastāvs ir nemainīgs. Apdrošināšanas
sabiedrības ieņem lielu tirgus daļu un ir pieaudzis to
pamatkapitāls. Latvijā ir noregulēta likumdošana.
2. Attīstoties valsts ekonomikai cilvēkiem rodas brīvi
līdzekļi, kurus tie vēlas ieguldīt
apdrošināšanā, jo apdrošinoties cilvēks
vēlas būt drošs par savu nākotni un pasargāt sevi no
neparedzētiem dzīves notikumiem.
3. 2000.gadā Latvijā nav piedzīvotas lielas stihiskas
nelaimes vai katastrofas, un tāpēc var teikt kā šīs
gads apdrošinātājiem bijis veiksmīgs.
4. 2000.gadā lielākas nedzīvības
apdrošināšanas sabiedrības bija Balta, AK Alianse un
Baltijas Transporta Apdrošināšana, bet lielākas
dzīvības apdrošināšanas sabiedrības – Baltikum
dzīvība, Estora un Latva.
5. Lai uzņēmums varētu straujāk attistīties
mātketinga nodaļai vairāk jāveltī uzmanība tam,
lai klientus vairāk ieinteresētu un piesaistītu to
uzmanību; jo bieži vien lasot apdrošināšanas
noteikumus, maz ir domāts par to, lai klientam arī būtu
izdevīgi nosacījumi.
6. Apdrošināšanas sabiedrībām vairāk
jāreklamē savi pakalpojumi, jāpārliecina pat to
nepieciešamību, izdevīgāki priekšlikumi klientam.
7. Pakalpojumus vajag piedāvāt tādā veidā,
lai potencialiem klientiem viss būtu pilnīgi skaidrs, lai viss
būtu sīki izskaidrots.
8. Klientu skaita palielināšanai
apdrošināšanas sabiedrībām jāizdomā
dažādas pievilcīgas akcijas un atlaides.
9. Aprēķinot prēmiju ir jāņem vērā
ne tikai attiecīgajā nodaļā pieminētie faktori, bet
arī citu apdrošināšanas sabiedrību
izstrādātā aprēķinu sistēma, klientu
piesaistīšanas veidi. Zinot vairāk informācijas par
citām sabiedrībām, uzņēmums ir
konkurētspējīgāks.
10. Jāpilnveido prēmiju aprēķināšanas
metodes, jāizveidojo jaunas statistisko datu tabulas.
Izmantojamās literatūras saraksts.
1. LR likums “Par apdrošināšanu“ pieņemts 1993.
gada 12. janvārī, publikācija “ Ziņotājā “
1993.g. Nr.3/4.
2. LR likums “Sauszemes transportlīdzekļu
īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās
apdrošināšanas likums“ LR normatīvie akti –
Apdrošināšana, AP 1-3-1
3. LR likums “Apdrošināšanas sabiedrību un to
uzraudzības likums“ LR normatīvie akti –
Apdrošināšana, AP 1-4-1
4. “Formulas un tabulas aktuāriem“, izd. Aktuāru
institūts un aktuāru fakultāte, 1980.g. 78 lpp.
5. D. Blends “ Apdrošināšana : pamatprincipi un prakse
” Rīga, 1995.g. 400 lpp.
6. “Apdrošināšanas gada grāmata 1997” Rīga,
Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcija 1997.g.
115.lpp.
7. “Apdrošināšanas Vēstis” Nr. 2, 3, 1998.g.
8. Kapitāls 1998.g. Nr.5
9. Latvijas Ekonomists, 2000.g. Nr. 9
10. Dienas biznes, 2000.g.20.janvāris
11. Apdrošināšanas tirgus apraksts, 2000.g. oktobris
12. Apdrošināšanas tirgus apraksts, 2000.g. novembris
13. www.balva.lv
Nepublicētie materiāli:
14. “ Sauszemes transporta līdzekļu
apdrošināšanas noteikumi “
15. “Noteikumi nelaimes gadījumu apdrošināšanai”
16. “ Vispārējās civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas noteikumi”
17. “ Vispārējās mantas apdrošināšanas
noteikumi”
18. Rīgas Slimikases apdrošināšanas tarifi un noteikumi
19. AAS “ SEESAM” CTA noteikumi.
1. pielikums
LATVIJAS APDROŠINĀTĀJIEM IZSNIEGTĀS LICENCES
Apdrošināšanas kompānija | 1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 | 11 | 12 | 13 | 14 | 15 | 16 | 17 | 18 | 19 | 20 |
Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas | ||||||||||||||||||||
AK Aliance | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||||
Alterna | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||||
Balta | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||||
Baltijas apdrošināšanas nams | x | x | x | x | x | x | ||||||||||||||
Baltikums | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||
Balva | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||
BTA | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||
Latgarants | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||
Lauto klubs | x | x | x | |||||||||||||||||
Nordens AS | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||||||||
Parekss apdrošināšanas kompānija | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||
Rīgas apdrošināšanas sabiedrība | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||||||
Rīgas Fenikss | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||||||
Rīgas Slimokase | x | x | x | x | x | |||||||||||||||
Sampo Latvija | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||||||||||
Seesam Latvia | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | |||||||||
Zurich Latvia | x | x | x | x | x | x | x | x | x | x | ||||||||||
Dzīvības apdrošināšanas kompānijas | ||||||||||||||||||||
Alterna – Viva | x | x | ||||||||||||||||||
Baltikums Dzīvība | x | x | x | |||||||||||||||||
Estora | x | x | ||||||||||||||||||
Latva | x | x | ||||||||||||||||||
Rīgas Fenikss dzīvības apdrošināšana | x | x | ||||||||||||||||||
Salamandra Baltik | x | x | x | |||||||||||||||||
Sampo Latvija Dzīvība | x | x | ||||||||||||||||||
Seesam Life Latvia | x | x | ||||||||||||||||||
Solidaritāte | x |
1. pielikums (turpinājums)
Dati: LR Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija (dati uz
28-08-2000)
1. nelaimes gadījumu apdrošināšanai;
2. veselības apdrošināšanai
(apdrošināšanai pret slimībām);
3. sauszemes transporta (izņemot dzelzce|a transportu)
apdrošināšanai;
4. dzelzce|a transporta apdrošināšanai;
5. gaisakuģu apdrošināšanai;
6. kuģu apdrošināšanai;
7. kravu apdrošināšanai;
8. īpašuma apdrošināšanai pret uguns un dabas
stihiju postījumiem (bojājumiem, ko īpašumam nodara
uguns, eksplozija, atomenerģija, zemes iegrimšana un citas
stihijas);
9. īpašuma apdrošināšanai pret citiem
zaudējumiem (bojājumiem, ko īpašumam nodara krusa, salna,
zādzība un citi negadījumi);
10.sauszemes transportlīdzek|u īpašnieku civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanai;
11.gaisakuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanai;
12.kuģu īpašnieku civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanai;
13.vispārējās civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanai;
14.kredītu apdrošināšanai;
15.galvojumu apdrošināšanai;
16.dažādu finansiālo zaudējumu
apdrošināšanai;
17.juridisko izdevumu apdrošināšanai;
18.palīdzības apdrošināšanai;
19.dzīvības apdrošināšanai;
20.autoīpašnieku civiltiesiskās atbildības
obligātā apdrošināšana.