Курсовая: Pakalpojuma uzтзmuma izmaksas

Anotācija.

Savā kursa darba es aplūkoju pakalpojuma uzņēmuma

izmaksas. Kursa darba sākuma daļā so tēmu es

aplūkoju teorētiski: definēju, kas ir izmaksas; kā

izmaksas var grupēt pēc dazādām metodēm, tas ir

izmaksu iedalījums atkarīgi no apjoma, perioda izmaksu metode,

apgrozāmo līdzekļu metode.

Pēc tam seko praktiskā daļa, kurā es ar praktisko

piemēru palīdzību novērtēju izmaksas. Tas ir izmaksu

aprēķināsana konkrētā pakalpojumu

uzņēmumā, kas nodarbojas ar projektu sastādīsanu

ēku būvniecībai un rekonstrukcijai. Tā izmaksu

novērtēsana notiek tikai ar vienu no teorētiskā

daļā aplūkotām metodēm – ar perioda izmaksu metodi,

kā vispiemērotāko dotajiem apstākliem.

.

Аннотация.

В этой

курсовой

работе я

рассмотрива

ю расходы

предприятия

,

занимающего

ся услугами.

В начале

курсовой

работы эта

тема

рассмотрена

с

теоретическ

ой точки

зрения:

определение

расходов,

группировка

расходов,

согласно

разным

методам, -

зависимость

от объёма

производств

а,

периодическ

ий метод,

метод

оборотных

средств.

После

следует

практическа

я часть, в

которой я на

примере

конкретного

предприятия

расчитываю

расходы. Это

означает

расчёт

расходов на

предприятии

, главной

задачей

которого

является

проектирова

ние

строительст

ва и

реконсрукци

и зданий.

Расчёт

расходов

произведён

только

одним,

наиболее

подходящим

для данного

предприятия

, методом –

методом

периодическ

их издежек.

Satura rādītājs.

Ievads. 4

1.1.Izmaksu noteiksana atkarībā no razosanas apjoma. 7

1.1.1. Mainīgas izmaksas. 7

1.1.2. Pastāvīgas izmaksas. 8

1.2. Perioda izmaksu metode. 10

1.3. Apgrozāmo līdzekļu metode. 12

2.Uzņēmuma visparējais apraksts. 15

2.1. Materiālu izmaksas. 15

2.2. Personāla izdevumi. 16

2.2.1. Administrācijas izdevumi. 16

2.2.2. Strādnieku darba algas. 17

2.3. Pamatlīdzekļu nolietojums. 18

2.4. Pārējas izmaksas. 20

2.4.1. Nomas maksa par telpu. 20

2.4.2. Kancelejas preču izmaksas. 22

2.4.3. Apsardzes izmaksas. 23

2.4.4. Preču realizācijas izdevumi. 23

2.4.6. Maksa par daba resursu izmantosanu un vides piesārņosanu. 24

2.5.Ārkartas izmaksas. 25

Minimālais pakalpojuma līmenis. 26

Secinājums. 27

Izmantotās literatūras saraksts. 28

Ievads.

Sajā kursa darba es aprakstīju izmaksas, kuras bija radījusas

konkrētā uzņēmumā gada laikā.

Uzņēmumam ir nepieciesams noskaidrot kādas ir viņa

izmaksas kalendāra laika posmā, lai noskaidrotu nodokļu summu,

kuru uzņēmums iemaksās valsts budzetā un

uzņēmēja vajadzībām nepieciesamus ekonomiskās

radītājus: peļņu, rentabilitāti, darbības

efektivitāti un citus.

Kursa darba mērķis ir parādīt izmaksu struktūru

konkrētā pakalpojumu uzņēmumā (izmaksas ir

sadalītas pēc perioda izmaksu metodes), to summu katrai no

grupām un kopīgo rezultātu, nodokļu apjomu un noskaidrot

vai ir vērts sim uzņēmumam darboties un attīstīties

tālāk.

Kusa darba uzdevums ir izzināt katru izmaksu grupu dotajā

uzņēmumā, noskaidrot kāpēc izmaksas ir tiesi

sādas un kā to var samazināt (un vai ir vērts to

samazināt – izmaksu samazināsana var nozīmīgi

ietekmēt arī ieņēmumus), noteikt izmaksu summu katrā

grupā.

Sajā kursa darbā bija izmantotas sekojosas metodes:

uzņēmuma izmaksu noteiksanai – perioda izmaksu metode; nolietojuma

aprēķināsanai nodokļu vajadzībām –

ģeometriskas regresijas metode; savām vajadzībām –

lineāra metode. Dati izmaksu aprēķināsanai bija

paņemti no grāmatvedības bilances (piemēram,

pamatlīdzekļu nominālvērtība nolietojuma summa

aprēķināsanai ir so pamatlīdzekļu pirksanas cena),

iekārtas parametri – no iekārtas tehniskas

pases(nomināljauda).

Sajā kursa darbā ir noteikti ierobezojumi. Tas ir informācijas

nepietiekamība, nesaprasanas barjeras un citi sķērsļi,

kuru dēļ informācija var būt izkropļota.

1. Izmaksu definīcija.

Jebkuru produkta razosanai ir nepieciesams resursu (zemes, darba,

kapitāla un uzņēmējdarbības) patēriņs,

kuriem ir sava noteikta vērtība. So produktu daudzumu, ko

uzņēmums ir gatavs piedāvāt tirgū ir atkarīgs

no resursu cenas un to izmantosanas efektivitātes sī produkta

razosanai, un no cenas par kādu sis produkts tiks pārdots

tirgū.

Razosanas izmaksas ir naudas formā ir izteiktas visas uzņēmuma

izmaksas, kuras veidojas, produktu razojot un realizējot. Sīs

izmaksas ir iespējams novērtēt divējādi – kā

grāmatvedības un kā ekonomiskās izmaksas. Tā kā

resursi ir ierobezoti, tad katrs lēmums liek atteikties no cita veida

razosanas. Visi maksājumi tiek veikti ar mērķi piesaistīt

razosanas faktorus, novērsot tos no citiem variantiem. Piemēram

metāls, kas tiek izmantots lauksaimniecības tehnikas razosanai

nevar vienlaicīgi tikt izmantots sadzīves prieksmetu razosanai. Tas

nozīmē, ka izvēloties lauksaimniecības tehniku mēs

vienlaicīgi atsakāmies no noteikta daudzuma sadzīves

prieksmetiem.

Razosanas izmaksas rodas ne vien uzņēmuma tiesajā

darbībā, bet ir vajadzīgas arī lai uzturētu

uzņēmumu patstāvīgā darba gatavībā. Visas

izmaksas var apvienot, pēc vajadzības, lielākās vai

sīkākās grupās, bet tās kopā veido

kopējās izmaksas, kas attiecas uz visu razosanas darbu.

Katram uzņēmumam ir jānovērtē savas izmaksas. Tas

lielums ietekme nodokļu un peļņas

aprēķināsanai, kas savukārt ietekmē

uzņēmuma tālāko darbību: rezerves, dividendes un

nesadalītas peļņas lielumu.

Uzņēmējdarbībā ir svarīgi noteikt izmaksas

kalendāra laika periodā, lai novērtētu, kādas

izmaksas ir izveidojusies, tā skaitā pa to veidiem un rasanas

vietām.

Izmaksas var sagrupēt pēc sekojosām metodēm:

1) Izmaksu veidu noteiksana atkarībā no razosanas apjoma;

2) Perioda izmaksu metodes;

3) Apgrozījuma izmaksu metodes.

1.1.Izmaksu noteiksana atkarībā no razosanas apjoma.

Pēc sādas metodes izmaksas iedala divās grupās:

u Mainīgas izmaksas;

u Pastāvīgas izmaksas;

1.1.1. Mainīgas izmaksas.

Mainīgās izmaksas ir tās, kas mainās, mainoties razosanas

apjomam. Izmaksu nesējs (jeb kalkulācijas objekts) ir noteikta

produkta vai pakalpojuma vienība, kam nosaka pasizmaksu.

Atkarībā no uzņēmējdarbības veida izmaksu

nesējs var būt produktu grupa, pasūtījums,

operācija, process un tā tālāk.

Mainīgās izmaksas sīkāk var iedalīt darbaspēka

izmaksās, izejvielu un materiālu izmaksās. Mainīgās

izmaksas ir:

u izdevumi izejvielu, materiālu, energoresursu u.c. preču

iegādei, kas saistīts ar razosanas procesu;

u strādnieku darba algas;

u sociālie maksājumi;

u preču realizācijas izdevumi;

u citi tiesi ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi.

Atkarībā no tā cik strauji izmainās mainīgas

izmaksas, tos var iedalīt proporcionālās,

progresīvās un regresīvās. Shematiski tas ir

attēlotas

grafikā 1.

Grafiks 1. Mainīgo izmaksu proporcionalitāte.

1.1.2. Pastāvīgas izmaksas.

Patstāvīgās izmaksas ir tās, kas rodas un nemainās

atkarībā no razosanas produkcijas daudzuma. Tās nodrosina

uzņēmuma darbību. Patstāvīgās izmaksas ir :

u administrācijas izdevumi (algas);

u nomas maksa par telpām un iekārtām;

u pamatlīdzekļu nolietojums, iekārtu un masīnu

uzturēsanas izmaksas;

u maksa par darba resursu izmantosanu un vides piesārņosanu;

u telpu uzturēsanas, apkures, elektroenerģijas,

komunikāciju un citi maksājumi, kas nav tiesi saistīti ar

razosanas procesu;

u apsardzes izmaksas;

u apdrosināsanas maksājumi un citi.

Ilglaicīgā laika periodā patstāvīgas izmaksas

mainās. Tas saistīts ar razosanas paplasināsanu un

sarazotās produkcijas apjoma pieaugumu.

Grafiks 2. Pastāvīgas izmaksas īsā un ilgā laika

periodos.

Analizējot sarazotās produkcijas daudzumu un tās izmaksas,

tiek lietotas vidējās izmaksas. Tie ir izdevumi uz vienu

produkcijas vienību.

Grafikā ir paradīts, kā noteic razosanas apjomu, pie kura

uzņēmumus gūst peļņu, ja aprēķins tiek

veikts izmaksu iedālījumu uz nainīgiem un

pasāvīgiem.

Grafiks 3. Bezzaudējuma razosanas apjoma noteiksana.

Kur FC – pastāvīgas izmaksas;

TC – kopējais izmaksu apjoms;

R – ienākumi.

1.2. Perioda izmaksu metode.

Metode ir visvieglākā pēc aprēķināsanas

darbietilpības. So metodi parasti lieto mazie uzņēmumi, kuriem

nav svarīgi noteikt atsevisķo produktu pasizmaksu (atsevisķo

produktu veidu izmaksas). Metode ļauj noteikt, par kādu summu bija

izlietoti uzņēmuma resursi noteiktā periodā, bet

nenodrosina ar nepieciesamo informāciju pasizmaksas noteiksanai.

Izmaksu iedalījums ir sekojoss:

1) Materiālu izmaksas ir visu izlietoto materiālu

vērtība noteiktā kalendāra laika periodā.

2) Personāla izmaksas. Tas ir darba alga uzņēmuma

strādniekiem, kā arī visas izmaksas, kuri ir saistīti ar

darba algu – obligātas sociālas apdrosināsanas maksājumi

balsts budzetā, prēmijas un tā tālāk.

3) Līdzekļu vērtības norakstīsana. Katrs

uzņēmums pēc pamatlīdzekļu vērtības naudas

izteiksmē aprēķinā pamatlīdzekļu nolietojumu.

Nolietojumu aprēķina nodokļu vajadzībām un

savām vajadzībām.

Aprēķins nodokļu vajadzībām veic, lai noteiktu

nodokļu lielumu uzņēmumam. To ir atļauts veikt tikai

pēc ģeometriskas regresijas metodes ar likuma

nostādītām likmēm.

Aprēķins savām vajadzībām ir nepieciesams

uzņēmuma peļņas lieluma noteiksanai. To var veikt

pēc vienas no trim metodēm: lineāras, aritmētiskas

regresijas un ģeometriskas regresijas metodes. Likmes arī nosauc

pats uzņēmums, pamatojoties un pamatlīdzekļa

prognozējama kalposanas ilguma.

4) Pārējas izmaksas. Sī grupā ietilpst visas

izmaksas, kuri iekļauti citās grupās. Tas ir sakaru izmaksas

(uzņēmuma ieksējo un ārējo sakaru (pasts, fakss,

tālrunis, internets) izmaksas), transporta izmaksas, komandējuma

izmaksas, pārdosanas un pārdosanas veicināsanas izmaksas,

nomas maksas, kredītu dzēsana un citas ieplānotas izmaksas.

5) Ārkārtas izmaksas. Ārkārtas izmaksas vai

ieņēmumi rodas uzņēmuma papildus darbības

rezultātā.

Piemēram, uzņēmums nodarbojas ar vērtspapīru

pirksanu un pārdosanu, papildus ieņēmumu saņemsanas

nolūkā. Ja dotajā momentā eksistē brīvie

līdzekļi, to var ieguldīt cita uzņēmuma vai valsts

vērtspapīros – summa, kuru patērēja sim nolūkam ir

jāieraksta bilancē kā ārkārtas izmaksas.

1.3. Apgrozāmo līdzekļu metode.

Sī metode Latvijas uzņēmumos tiek izmantota visbiezāk.

Tā nodrosina nepieciesamo informāciju pasizmaksas noteiksanai.

Visas izmaksas dalas uz četrām grupām:

u Razosanas izmaksas;

u Pārdosanas veicināsanas izmaksas;

u Administratīvas izmaksas;

u Ārkārtas izmaksas.

Pasizmaksas apjoms ir vajadzīgs atsevisķo produktu vai pakalpojumu

cenu kalkulācijai. Uzņēmuma piedāvājuma cenu bez

pievienotās vērtības nodokļa nosaka, pie pilnas

pasizmaksas pieskaitot peļnu, kas noteikta, izmantojot peļņas

pieskaitījuma likmi.

Nosakot peļņas likmi, ir jāņem vērā:

u Ieprieksējo periodu izmaksu un peļņas līmenis;

u Peļņas lielums, kas nepieciesams, lai nodrosinātu

uzņēmuma ieguldīta kapitāla ienesīgumu, atbilstosu

vidējam ienesīguma līmenim noteiktā nozarē;

u Pircēja gatavība maksāt piedāvāto cenu.

Kāda produkta cenu kalkulācija ir atspoguļotā 1.

tabulā.

1. tabula. Produkta cenu kalkulācija.

1)	Tieso materiālu izmaksas	5,00
2)	Tiesa darba izmaksas	15,00
3)	Pamatizmaksas	5,00+15,00 =	20,00
4)	Razosanas netiesas izmaksas	2,00
5)	Razosanas pasizmaksa	20,00+2,00 =	22,00
6)	Administrācijas izmaksas	3,00
7)	Pārdosanas izmaksas	4,00
8)	Pilna pasizmaksa	22,00+3,00+4,00 =	36,00
9)	Peļņa	6,00
10)	Cena bez PVN	36,00+6,00 =	42,00
11)	Cena ar PVN	42,00*1,18 =	49,56

2.Uzņēmuma visparējais apraksts.

Aplūkosim uzņēmumu X, kurs sniedz pakalpojumus

būvniecības uzņēmumiem, kā arī

privātpersonām. Tas nodarbojas ar ēku un būvju

celtniecības un rekonstruēsanas projektēsanu, kā arī

ārējo platumu (parki, kapsētas) projektēsanu.

Uzņēmums bija nodibināts Rīgā

1998. gada 1.oktobrī un reģistrēts uzņēmumu

reģistrā. Reģistrācijas numurs ir 1234567.

Tā kā sis uzņēmums ir mazs uzņēmums. Izmaksu

aprēķināsanai tajā izmanto perioda izmaksu metodi.

Sī metode ir salīdzinosi viegla. Kā sīs metodes

trūkumu var minēt informācijas nepietiekamību pasizmaksas

aprēķināsanai atsevisķiem produktiem. Bet sajā

konkrēta situācijā nav nepieciesami aprēķināt

pasizmaksu. Izmaksas ir aprēkinātas uz 2001.gadu.

2.1. Materiālu izmaksas.

Tajā grupā ietilpst izdevumi izejvielu, materiālu,

energoresursu u.c. preču iegādei, kas saistīts ar razosanas

procesu. Izejvielu un materiālu sīs pakalpojuma process

nepatērē (jo uzņēmuma galējais produkts ir

intelektuālais īpasums – projekts), tad vienīgais izdevumu

veids ir energoresursu patēriņs, kurs ietilpst citā izmaksu

grupā. No tā seko, ka izmaksu grupa uzņēmumam

neeksistē.

2.2. Personāla izdevumi.

Uzņēmumā ir nodarbināts personāls, kurs tiesi

piedalās razosanas procesā un nepiedalās

(administrācija).

2.2.1. Administrācijas izdevumi.

Uzņēmuma administrācijā strādā direktors,

grāmatvede, sekretāre. Direktors ir vienlaicīgi arī

uzņēmuma īpasnieks.

Darbinieku algas ir atspoguļoti 2. tabulā.

2.tabula. Uzņēmuma X administratīvo darbinieku algas.

Nr.	Amats	Alga, Ls	Valsts obligātie apdrosināsanas maksājumi, Ls	Kopā:
1	Direktors	300,00	78,27	378,27
2	Grāmatvede	120,00	31,31	151,31
3	Sekretāre	100,00	26,09	126,09
4	Apkopēja	50	13,05	63,05
Kopā:				718,71

2.2.2. Strādnieku darba algas.

Uzņēmumā ir nodarbināti 10 strādnieki. Izmaksas,

saistītas ar algas maksājumiem siem strādniekiem var

redzēt 3. tabulā.

3.tabula. Strādnieku darba algas.

Nr.	Amats	Alga, Ls	Valsts obligātie apdrosināsanas maksājumi, Ls	Kopā:
1	Arhitektors	250,00	65,23	315,23
2	Arhitektors	200,00	52,18	252,18
3	Arhitektors	210,00	54,79	264,79
4	Projektētājs	240,00	62,62	302,62
5	Projektētājs	245,00	63,92	308,92
6	Projektētājs	260,00	67,83	327,83
7	Rasētājs	180,00	46,96	226,96
8	Rasētājs	190,00	49,57	239,57
9	Būvnieks	175,00	45,66	220,66
10	Tāmu sastādītājs	125,00	32,61	157,61
Kopā:				2616,37

Kopējas izmaksas personālam sastāda 3335,08 Ls mēnesī.

2.3. Pamatlīdzekļu nolietojums.

Uzņēmuma pamatlīdzekļi ietilpst darba vietus, kas ir

iekārtoti ar nepieciesamo tehniku. Tas ir galdi, datori, rasēsanas

galdi, kopēsanas aparāts, grāmatu skapji, krēsli, lampas,

ventilatori. Nolietosanas aprēķinus uzņēmums veic

pēc lineāras metodes savām vajadzībām un pēc

ģeometriskās metodes nodokļu vajadzībām.

Uzņēmuma pamatlīdzekļi bija iegādāti 1998.

gadā 1.oktobrī uzņēmuma dibināsanas laikā.

Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināsanas piemēri

uzņēmuma vajadzībām un nodokļu vajadzībām

ir atspoguļoti 3. un 4. tabulās.

4. tabula . Pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins savām

vajadzībām pēc lineāras metodes.

Pamatlīdzekļa nosaukms	Paredzēts lietosanas ilgums, gados	Sākotnēja vērtība, Ls	Kalposanas laiks, gadi	Amortizācijas aprēķins uzņēmuma vajadzībām
				Amortizācija, %	Amortizācija, Ls
Galds	10	70	10	10	7
Dators	5	700	5	20	140
Skapis	10	100	10	10	10

5.tabula. Datora nolietojuma aprēķins nodokļu

vajadzībām.

Kalposanas gadi	Vs ,Ls	k	An	k*An	Ag , Ls	Au , Ls	Va , Ls
1998	700	2	25%	50%	350,00	350,00	350,00
1999	700	2	25%	50%	175,00	525,00	175,00
2000	700	2	25%	50%	87,50	612,50	87,50
2001	700	2	35%	70%	61,25	673,75	26,25

Kur Vs – sākotnēja vērtība;

An – amortizācijas norma;

Ag – gada amortizācijas summa;

Au – uzkrāta amortizācijas summa;

Va – atlikusi vērtība.

Datus no 4. un 5. tabulas ir izmantotas 6. tabulas sastādīsanā.

6.tabula. pamatļīdzekļu nolietojuma summas 2001. gadam.

Nosaukums	Daudzums	Cena, Ls	Kalposanas laiks, gados	Nolietojuma liknes	Nolietojums 2001. gadam
					Savam vajadzībām		Nodokļu vajadzībām
					Vienai vienībai	Visam daudzumam	Vienai vienībai	Visam daudzumam
Galds	11	70,00	15	20%	4,67	51,33	9,07	99,77
Dators	10	700,00	5	25%	140,00	1400,00	5,67	56,70
Kopēsanas aparāts	1	300,00	5	25%	60,00	60,00	2,43	2,43
Grāmatu skapis	3	100,00	15	20%	6,67	20,00	12,96	38,88
Divans	1	150,00	15	20%	10,00	10,00	19,44	19,44
Kopā:						1541,33		217,22

2.4. Pārējas izmaksas.

2.4.1. Nomas maksa par telpu.

Uzņēmums izīrē divas telpas, kuras atrodas Rīgas

centrā. Tāds izvietojums ir izdevīgs gan uzņēmuma

klientiem, gan darbiniekiem. Viens no tiem kalpo par uzņēmuma X

biroju un otrajā ir izvietotas darbinieku darba vietas. Telpas ir

iekārtotas tādējādi, lai ieksā būtu

patīkami atrasties (apkure, ventilatori, utt.).

Biroju telpa atrodas Akas ielā. Sī biroju plāns ir

attēlots 1.shēmā.

Shēma 1. Biroju telpa.

Telpa ir 43 kvadrātmetru liela. Izmaksas, saistītas ar

administratīvo telpu ir atspoguļotas 7. tabulā.

7.tabula. biroju telpas izmaksas.

	Cena, Ls	Vienības	Summa apmaksai, Ls
Apsaimniekosana	0,50	42,78	21,39
Tehniskā apkope	0,01	42,78	0,50
Siltumapgades sistēmas apkope	0,02	42,78	1,01
Atkritumu izvesana	1,00		1,00
Elektrība kāpnēs	0,50		0,50
Ire un komunālie maksājumi kopā			24,40
Apkure	0,11	42,78	4,90
Udens uzsildīsana	1,14	1	1,14
Siltumenerģija kopā			6,04
Ūdens un kanalizācija	0,41	3	1,23
Kopējais maksājums			31,67

Uzņēmuma telpa, kurā notiek projektu izstrādāsanas

process ir 61 kvadrātmetru liela. Tas ir attēlota 2.

shēmā.

Shēma 2. Uzņēmuma razotnes telpa.

Izmaksas, saistītas ar razosanas telpu ir atspoguļotas 8. tabulā.

8. tabula. Razosanas telpu izmaksas.

	Cena, Ls	Vienības	Summa apmaksai, Ls
Apsaimniekosana	0,50	54,56	27,28
Tehniskā apkope	0,01	54,56	0,64
Siltumapgades sistēmas apkope	0,02	54,56	1,29
Atkritumu izvesana	1,00		1,00
Elektrība kāpnēs	0,50		0,50
Ire un komunālie maksājumi kopā			30,71
Apkure	0,11	54,56	6,25
Udens uzsildīsana	1,14	2	2,28
Siltumenerģija kopā			8,53
Ūdens un kanalizācija	0,41	4	1,64
Kopējais maksājums			40,88

Kopējais maksājums par telpu mēnesi sastāda 72,25 Ls.

2.4.2. Kancelejas preču izmaksas.

Uzņēmums patērē mēnesī noteiktu kancelejas

preču daudzumu, kura aptuvens apjoms ir atspoguļots 9. tabulā.

9.tabula. kanceleju preču izmaksas uzņēmumā.

Kancelējas preces	Cena, Ls	Daudzums mēnesī, Ls	Summa mēnesī, Ls
Papīrs	1,50	50,00	75,00
Krāsas printerim	20,00	1,50	30,00
Krāsa kopēsanas aparatam	10,00	1,00	10,00
Rasēsanas instrumentu komplekts (zīmuli, pildspalvas, cirkulis utt.)	1,00	3,00	3,00
Kopā:			118,00

2.4.3. Apsardzes izmaksas.

Uzņēmums lieto signalizācijas sistēmu, kas līdz sim

sekmīgi darbojas, tad direktors neuzskata, ka nepieciesama papildus

apsardze.

Tas izmaksā 10 Ls mēnesī.

2.4.4. Preču realizācijas izdevumi.

Uzņēmums piedava pakalpojumus būvniecības

uzņēmumiem, daudzie no kuriem ir pastāvīgi klienti. Bet,

tomēr, lai sekmīgi pārdotu savu produkciju un nodrosinātu

noteiktu ieņēmumu līmeni, uzņēmums veic

reklāmas pasākumus: reklamējas dazos speciālos izdevumos,

izsūta bukletus iespējamiem klientiem.

Tas izmaksā apmēram 100 Ls mēnesī.

2.4.5. Elektroenerģijas patēriņs.

Nepieciesamo elektroenerģiju nosaka pēc formulas:

, kur

M – iekārtu skaits;

Ndz – dzinēja nomināla jauda[kW];

Ti – vienas masīnas darba laiks gadā [stundās];

kizm – masīnu izmantosanas koeficients, kurs ir

vienāds ar strādājoso masīnu koeficientu un lietderīgo

laika koeficienta reizinājumu;

n1 – elektotīklu lietderīga darba koeficients;

n2 – uzņēmuma ieksēja transformatora

lietderīga laika koeficients;

n3 – dzinēju transformatora lietderīga laika koeficients.

Dotajā gadījumā koeficientus kizm, n1, n

2, n3 pieņemam par 0,95.

Tad elektroenerģijas apjoms elektroiekārtām ir vienāds ar:

kW∙st/gadā

kW∙st/gadā

kW∙st/gadā

Tad elektroenerģijas apjoms apgaismei ir vienāds ar:

kW∙st/gadā

Tad kopējais elektroenerģijas apjoms gadā sastāda

6474,57 kW∙st/gadā. Reizinot ar elektroenerģijas tarifu 0,039

Ls, iegūstam gada elektroenerģijas izmaksas. Tas sastāda

252,50 Ls gadā.

2.4.6. Maksa par daba resursu izmantosanu un vides piesārņosanu.

Uzņēmuma razosanas procesa nav izmantojamas dabas resursi un tas

nepiesārņo apkārtējo vidi.

2.5.Ārkartas izmaksas.

Ārkārtas ieņēmumi vai izmaksas ir tā darbības

rezultāts, kura nav uzņēmuma galvenā darbība.

Piemēram, tas varētu būt vērtspapīru (akciju,

obligāciju, privatizācijas sertifikātu) pirksana-

pārdosana.

Tekojosā gadā uzņēmums nenodarbojas ar

papilddarbībām, tātad nebija ārkārtas izmaksu.

Kopējais izmaksu aprēķins.

Kopējais izmaksu aprēķins (izņemot nolietojumu) ir

atspoguļots 10.tabulā.

10.tabula. Izmaksu summēsana.

Izdevumu veids	Mēnesī	Gadā
Personālam	3 335,08	40 020,96
Nomas maksa par telpu	72,25	867,00
Kancelejas preču izmaksas	118,00	1 416,00
Apsardzes izmaksas	10,00	120,00
Preču realizācijas izdevumi	100,00	1 200,00
Elektroenerģijas pateriņs	21,04	252,51
Kopā:	3 656,37	43 876,47

Viena projekta galēja cena var variēties no 30 Ls līdz 200 un

dārgāk. 2001. gadā uzņēmums izpildīja 464

projektus. Ta ienēmumi satādīja

58 464 Ls.

Ieņēmumi	58464,00
PVN	10523,52
Izmaksas	43876,47
Izmaksas + nolietojums nodokļa vajadzībām	44093,69
Starpība	14370,31
Nodokļu apmērs	3592,58
Nodokļu apmērs ar 20% atvieglojumu	2874,06
Nolietojums savām vajadzībām	217,22
Tīra peļņa	1189,95

Minimālais pakalpojuma līmenis.

Uzņēmumam mēnesa ieņēmumi ir apmēram 4,7-4,9

tūkstosi latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7

tūkstosi) un nodrosina noteikto peļņas apjomu. Ienākumu

uzņēmums gūst tikai no viena avota – uzņēmuma

pamatdarbības. Eksistē noteiktais pakalpojumu līmenis (to sauc

parbezzaudējuma punktu), nesasniedzot kuru, uzņēmums cies

zaudējumus.

Lai to aprēķinātu, ir jāzin mainīgo un

pastāvīgo izmaksu apjomu. Tā kā dotajā

gadījumā izmaksas iedalīja pēc citas metodes, sīs

grafiks un līdz ar to nebūs precīzi aprēķināti.

Grafiks 4. Kopējo izmaksu un ieņēmumu grafiks.

Kur TC – kopējas izmaksas;

TR – kopējie ieņēmumi.

Bezzaudējuma punkts ir 20 projektu menesī. Tā kā

uzņēmums izpilda apmēram 37 projektu menesī, tas

gūst peļņu.

Secinājums.

Uzņēmumam mēnesa ieņēmumi ir apmēram 4-4,5

tūkstosi latu, tad ieņēmumi sedz visas izmaksas (3.7

tūkstosi) un nodrosina noteikto peļņas apjomu.

Uzņēmums nevienmēr bijusi tik sekmīgā

situācijā. Sākot savu darbību, uzņēmums bija

paņēmis kredītu bankā. Atdodot so kredītu summu pa

daļām uzņēmums strādājis praktiski ar nulles

peļņu.

Tagad 2001.gadā, kad kredīts ir apmaksāts un

uzņēmums ir ieguvis lojālo pircēju klāstu, tam ir

prognozējams pozitīvs rezultāts, tas ir peļņa.

Uzņēmuma direktors un īpasnieks plāno to peļņu

izmantot sekojosiem mērķiem:

u Organizēt uzņēmuma papilddarbību;

u Paplasināt uzņēmumu.

Toreiz direktors uzskata, ka peļņa varētu būt

lielāka un meklē iespējas to palielināt. Lai to

sasniegtu, var rekomendēt sekojosus noderīgo pasākumu

variantus:

u Nopirkt jaunas iekārtas (datori, datorprogrammas, mēbelis),

tā kā esosas ir fiziski un morāli novecojusies (biezi

bojājas, prasa papilddetaļas, remontu). Jaunas datorprogrammas

ļaus paātrināt projektu rādīsanas procesu, samazinot

rutino darbu apjomu.

u Palielināt razīgumu. Tas ir sasniedzams, optimizējot

darbinieku darbību. Noteikt labāko darba grafiku (darba ilgumu,

pārtraukumus), noteikt prēmijas atkarībā no

uzņēmuma peļņas, uzlabojot ieksējas

informācijas kanālus, uzlabojot ieksējo atmosfēru.

u Samazināt izmaksas. Samazinājumu var iegūt aiz algas

rēķina vai nomainīt uzņēmuma atrasanas vietu (nomas

maksas samazinājums). Bet rodas briesmas samazināt arī

ienākuma līmeni un neiegūst peļņas

palielinājumu.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Gončarovs. G., ”Finansu teorija” , LU ekonomikas un vadības

fakultāte, Rīga, 2000.gads.

2. Zvejnieks. A., “Nodokļi un Nodevas”, RTU inzenierekonomikas

fakultāte, Rīga, 1998.gads.

3. “Uzņēmējdarbības organizēsana un

plānosana”, Kamene, Rīga, 1999.gads.

4. Alsiņa, Zolotuhina, Bojarenko, “Vadības

grāmatvedības pamati”, RaKa, Rīga, 2000.gads.

5. “Pamatlīdzekļi un nodokļi, nolietojuma

aprēķināsana.”, Mans īpasums, Rīga, 1999

6. “Pamatlīdzekļu un mazvērtīgo prieksmetu uzkaite,

nolietojuma normas”, Lanateks, Rīga, 1998