Научная Петербургская Академия

Реферат: Darba tirgus Latvijв

Реферат: Darba tirgus Latvijв

Реферат: Darba tirgus Latvijв

Tiesību zinātnes

Lauris Šulcs

TZ1D7

PASTĀVĪGAIS STUDIJU DARBS

Tautsaimniecībā

Darba tirgus Latvijā

Ievads.

Šajā darbā es aprakstu darba tirgus situāciju

Latvijā. Tā nav viena no labākajām situācijām

Eiropā, pat varētu teikt, ka viena no sliktākajām.

Latvijā ir diezgan liels bezdarba līmenis, arī augstāko

izglītību spēj iegūt tikai tie , kas var atļauties

maksāt par to, jo mūsdienās tas ir dārgs prieks. Protams,

ir arī budžeta grupas, taču to ir pārāk maz un

tās nespēj sagatavot attiecīgo daudzumu augsti

kvalificētus darbiniekus, cik Latvijas darba tirgum ir

nepieciešams.

Arī salīdzinot situāciju ar mūsu kaimiņvalstīm

– Igauniju un Lietuvu, situācija Latvijas darba tirgū ir daudz

nesakārtotāka un sliktāka.

1. Darba tirgus.

Kā jebkurā tirgū, arī darbā tirgū mūs

interesē preces (darba) cena, pieprasījums un

piedāvājums. Mūsdienu ekonomikas teorija par darba cenu

uzskata darba algu. Darba alga (W) uzņēmumam ir šī

ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam, kurš ir

šī faktora īpašnieks, darba alga ir ienākums, ko tas

gūst, realizējot ražošanas faktoru. Izšķir

nominālo un reālo darba algu.

Nominālā darba alga ir naudas daudzums, ko

strādājošais saņem par savu darbu.

Reālā darba alga ir preču un pakalpojumu daudzums, ko

strādājošais var nopirkt par nominālo darba algu.

Darba tirgum ir dažādas formas:

1. pilnīga konkurence;

2. monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas

noteikumus);

3. monopsons (dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);

4. oligopsons (dažas firmas algo vienādu vai diferencētu

darbu);

5. monopsonistiskā konkurence (daudz firmas pērk

diferencētu darbu).

Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka

divi faktori:

1. reālā darba alga;

2. darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazinās darba robežprodukts

naudas izteiksmē. Papildu darbinieku iesaistīšana tiks

pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē

kļūs vienāds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevišķu indivīdu darba

piedāvājuma līkne var mainīt savu raksturu, darba

piedāvājuma tirgus līkne parasti ir augoša. Tas ir

tāpēc, ka nozare vai profesija, kurā ievērojami aug darba

alga, kļūst pievilcīga un rodas darba piedāvājums no

citām nozarēm vai profesijām, kur darba alga ir zemāka.

Tirgus līdzsvars iestājas pieprasījuma un piedāvājuma

līkņu krustpunktā (punkts e). Ja darba alga tiks noteikta

augstāka par līdzsvara algu OE, piemēram, OE1, tad

pieprasījums pēc darba būs OL1, bet darba

piedāvājums būs OL4, t.i., piedāvājums

pārsniedz pieprasījumu. Tie, kam nav darba, būs ar mieru

strādāt par zemāku algu, un tas pazeminās arī

strādājošo algas. Samazināsies piedāvājums,

pieaugs pieprasījums. Tādējādi pieprasījums un

piedāvājums izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars.

Ja alga tiks noteikta zemāka nekā OE, piemēram, OE2,

tad pieprasījums pēc darba būs lielāks nekā

piedāvājums. Lai piesaistītu darbiniekus, darba devēji

būs spiesti palielināt darba algas. Tādējādi darba

pieprasījums un piedāvājums atkal izlīdzināsies un

iestāsies līdzsvars.

2. Bezdarbs.

Bezdarbs ir situācija, kad darba piedāvājuma apjoms

pārsniedz darba pieprasījuma apjomu. Jēdzieni “bezdarbnieks”

un “nestrādājošais” nav identiski. Cilvēks var

dažādu iemeslu dēļ nestrādāt, bet

viņš nebūs bezdarbnieks. Tajā pašā laikā,

ja kvalificēts speciālists nevar atrast darbu

specialitātē, bet viņam piedāvā kādu citu

mazāk kvalificētu darbu, tad šis cilvēks ir bezdarbnieks.

Ir jāatšķir bezdarba jēdziena ekonomiskā

būtība no tā juridiskās formas. Ekonomista izpratnē

bezdarbnieks ir noteiktas kvalifikācijas darbinieks, kurš

vēlas strādāt par tajā brīdī

dominējošo algu, bet nevar atrast darbu. Bezdarbnieka juridiskais

statuss dažādās valstīs tiek noteikts dažādi.

Latvijas Republikas likums “Par nodarbinātību” par bezdarbnieku

atzīst darbspējīgu, nestrādājošu cilvēku

darbspējīgā vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz

minimālās algas apmērā, kurš neveic

uzņēmējdarbību, meklē darbu un ir

reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā, un vismaz

reizi mēnesī piesakās šajā dienestā.

Ir vairākas bezdarba formas:

Frikcionālais bezdarbs – bezdarbs, kas ir saistīts ar

strādājošo brīvprātīgu darbavietas maiņu un

pagaidu nenodarbinātību.

Strukturālais bezdarbs – Bezdarbs, ko rada izmaiņas

patēriņa preču pieprasījuma un tehnoloģijas

struktūrā.

Cikliskais bezdarbs – bezdarbs, ko rada ekonomikas konjunktūras

izmaiņas.

Sezonas bezdarbs – ir saistīts ar regulārām

atsevišķu nozaru nodarbinātības izmaiņām gada

laikā.

3. Darba alga.

Uzņēmējs cenšas saņemt maksimālo efektu no

viņa iegūtajiem darba pakalpojumiem. Tāpēc tas

nemitīgi meklē darbinieka darba ražīguma

palielināšanas veidus, izmantojot šim nolūkam

“pātagas un medusrauša metodi”. Gala rezultātā

uzņēmēja pūliņu iedarbīgums izpaužas

strādājošo darba apmaksas organizācijā.

Atkarībā no faktoriem, liktiem darba algas aprēķina

pamatā, visi tās daudzie paveidi var būt sagrupēti

divās pamatformās: kā laika darba un gabaldarba alga. Laika

darba alga var būt kā samaksa par stundām, dienām,

nedēļām vai par mēnesi – atkarībā no

aprēķināšanas vienības, t.i., no darba cenas

mērvienības (darba stunda, diena, nedēļa, mēnesis).

Kopējo darba laiku samērojot ar darba daudzumu, par kuru ir

noteikta zināma cena, var aprēķināt darba algu par visu

nostrādāto laiku. Ja, konjuktūras

pasliktināšanās vai citu apstākļu

rezultātā, darba cena ir noslīdējusi uz leju no

sākotnēja tajā ieliktā izdevumu apjoma, kas ir

nepieciešams darbinieka un tā ģimenes locekļu

atražošanai, tad cilvēkam nāksies strādāt

virsstundas, pagarinot savu darba dienu.

Pie masveidīgas virsstundu darba izplatības palielinās

piedāvājums darba tirgū. Tādā veidā

palielinājusies konkurence darbinieku vidū ļaus

uzņēmējam samazināt darba cenu savā firmā. Bet

tas, savukārt, var samazināt pieprasījuma cenu arī darba

tirgū. Pieprasījumu šajā gadījumā

vajadzētu raksturot kā elastīgu.

Laika darba algas tālākās tiešās

pārveidošanās forma ir gabaldarba algas forma.

Gabaldarba algas forma, atšķirība no laika darba algas, dod

iespēju uzņēmējam noteikt zināmu darbinieka darba

intensitātes līmeni.

Tiešā gabaldarba samaksa, kā arī tās

modifikācijas, ir paredzēta pie plašas roku darba

izmantošanas un stimulē, galvenokārt, kvantitatīvu

ražojamās produkcijas palielināšanu.

4. Darba tirgus politika Latvijā.

Tā kā darba tirgus politika ir ekonomiskās politikas

neatņemama sastāvdaļa, tad, mainoties ekonomiskajai

situācijai, mainās arī darba tirgus politikas virzieni,

kā arī darbaspēka pieprasījums un piedāvājums

darba tirgū. Darba tirgus stratēģijai jābūt

saskaņotai ar valsts ekonomisko un sociālo politiku,

tāpēc darba tirgus stratēģijas galvenie mērķi

var tikt dalīti divās daļās:

- nodrošināt notiekošo ekonomikas

pārkārtošanos ar nepieciešamajiem darbaspēka

resursiem: nodrošinot prasības pēc jaunas kvalifikācijas

strādājošajiem, paaugstinot to kvalifikāciju; veicinot

brīvu darbaspēka kustību starp darba meklētājiem un

uzņēmējiem,

- nodrošināt bezdarbniekiem iespējas apgūt jaunus

darba veidus, papildzināšanas, u.c. – lai izvairītos no

sociālās spriedzes un palielinātu iespējas būt

sagatavotiem pastāvīgam darbam.

Patreizējā situācija darba tirgū ir krasi

izmainījusies kopš 1990. gada līdz ar ekonomikas

pārkārtošanos uz pasaules tirgu. Ja līdz 1990. gada

sākumam iedzīvotāju nodarbinātība Latvijā bija

viena no augstākajām pasaulē, kas radās gan republikas

demogrāfiskās situācijas rezultātā, gan ņemot

vērā iedzīvotāju salīdzinoši augsto

vispārējās un profesionālās sagatavotības

līmeni, gan, neapšaubāmi, arī izskaidrojam ar

ilgstošo ekstensīvo tautsaimniecības attīstību, kur

pilnas nodarbinātības aizsegā tika faktiski realizēts

totālas nodarbinātības princips, kas no vienas puses

ļāva atvirzīt bezdarba problēmu kā neiespējamu,

un no otras puses – radīja strādātāju

neieinteresētību darba rezultātos un darba vietas

sagatavošanā, kā arī kavējas jaunas

tehnoloģijas un darba organizācijas formu ieviešanu.

Atpalikusī tehnoloģija un zemais darba organizācijas

līmenis vispārējas neieinteresētības un

personāla mainības apstākļos spēja uzturēt

pieaugošu vajadzību pēc darbaspēka resursiem, līdz

ar to veicinot arī iedzīvotāju nodarbinātības

līmeņa kāpumu. Ilgstoši saglabājās

iespaidīgs darbaspēka deficīts 80 – tajos gados – ap 25 – 30.

tūkst. cilvēku, taču tas tika mākslīgi

uzturēts, attaisnojot intensīvo migrantu pieplūdi.

Tradicionālo Latvijas darba tirgus stabilitāti ietekmē

tādi apstākļi kā ekonomikas pārkārtošana,

atraisīšanās no padomju laika struktūrām un

sekojošās naudas plūsmas problēmas.

5. Darba tirgus Latvijā šodien.

Ekonomikas attīstības ritenis griežas sekmīgi, ja ir

labas uzņēmējdarbības spējas. Par vienu no

galvenajām attīstības priekšrocībām

Latvijā aizvadītajos gados tika uzskatīts kvalificētais

un samērā lētais darbaspēks. Pēdējā

laikā šādas runas dzirdamas arvien retāk. Septembrī

92.1 tūkstotis cilvēku bija bez darba, tas ir, 7.7 procenti no

ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. 51.2 procenti no visiem

reģistrētajiem bezdarbniekiem ir bez profesionālās

izglītības – viņi ieguvuši vai nu vispārējo

vidējo, pamata vai vēl zemāku izglītību. Lai

arī zemāka par pamatizglītību pagaidām ir diviem

procentiem bezdarbnieku. Starp bezdarbniekiem vismazāk ir cilvēku

ar augstāko izglītību. Tā ka Latvijā ir ļoti

stingra korelācija starp izglītības līmeni un bezdarbu,

un tā pierāda, ka augstākā izglītība ir

kapitāls, kas tiek ieguldīts mūža karjeras izveidē.

Augstskola nevar sniegt visam mūžam pilnīgu drošību,

ka būs darbs, bet tā dod iespēju un prasmi mainīties,

pielāgoties, papildināt zināšanas.

Drīz Latvijā nevarēsim runāt ne par kvalificētu, ne

arī lētu darbaspēku. Nākotnē darba devējam

darbinieka algošana un apmācība izmaksās ļoti

dārgi.

6. Latvijas darba tirgus salīdzinājumā ar citām

reģiona valstīm.

Mūsu kaimiņi – Igaunija, Lietuva – būtībā

pārdzīvo līdzīgas problēmas. Salīdzinot ar

attīstītākajām Eiropas valstīm, piemēram,

Zviedriju un Dāniju, mums problēmas ir asākas, jo ir

raksturīgs ilgstošāks bezdarbs, arī to bezdarbnieku

skaits, kas nav ieguvuši nekādu kvalifikāciju, ir lielāks

nekā Eiropas valstīs. Viņus ir grūtāk iesaistīt

darba tirgū, jo viņi ir imobili, nekustīgi. Mums ir

lielāks gan bezdarbnieku īpatsvars, gan arī bezdarbnieku

jauniešu un bezdarbnieku pirmspensijas vecumā skaits.

Nemobilitāti labi raksturo bezdarba līmenis

reģionālajā skatījumā, īpaši augstais

bezdarbs Latgales reģionā.

7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniecības

pašreizējām prasībām.

Patlaban trūkst informācijas tehnoloģiju darbinieku.

Būvnieki uztraucas, ka nav speciālistu, piemēram,

tāmētāju. Lielākā daļa uzņēmēju

atzīst, ka problemātiski ir ne tikai atrast fiziskā darba

darītājus – nedzērājus, bet arī inženierus.

Vienlaikus augstskolas ir pilnas ar studentiem, šogad tajās

mācās vairāk nekā 100 tūkstoši, taču

tautsaimniecībā trūkst speciālistu, no kuriem

visvairāk atkarīga ilgtspējīga valsts

attīstība. Tiek apmācīts daudz jaunu cilvēku,

diemžēl viņi neder darbam.

Nedaudz vairāk par 100 tūkstošiem studentu pavasarī

beidza akadēmisko mācību gadu. No tiem trešā

daļa – aptuveni 35 tūkstoši – tiek sagatavoti par valsts

budžeta līdzekļiem. Pārējās divas

trešdaļas par studijām maksā paši. Faktiski valsts

var ietekmēt, regulēt vai strukturēt tikai šo vienu

trešdaļu, kam tā dod savus līdzekļus.

Atlikušās divas trešdaļas veido tirgus. Valstī ir 13

privātās augstskolas. Tās galvenokārt ir orientētas

uz lētākām studiju programmām. Nevis sliktākām,

bet lētākām, turklāt tādām

specialitātēm, kur var ātrāk saņemt labu algu.

Tās pārsvarā ir sociālās zinātnes: ekonomisti,

grāmatveži, finansisti, uzņēmēji un tieslietu

speciālisti.

Mazpilsētās, laukos un Rīgā ir atšķirīgs

darba tirgus. Mazpilsētu darba tirgus ir jūtami mobilāks, tur

jaušamas kvalifikācijas uzlabošanās tendences.

Darba tirgū sievietes ir aktīvākas. Par to liecina

sieviešu klubi daudzos pagastos, diemžēl vīriešiem

tādu apvienību nav. Šie klubi nāk klajā ne tikai ar

sociālās ekonomikas, bet arī

uzņēmējdarbības idejām.

“Mēs, uzņēmēji, uzskatām, ka godīgi

maksājam valstij nodokļus, un par tiem vēlamies saņemt

labi sagatavotus speciālistus, kuru strādātprasme un

iegūtās zināšanas būtu pietiekamas, lai,

atnākot pie mums, viņi varētu uzsākt darbu.”[4,35.lpp]

Darba ir maz pat triju Baltijas valstu mērogā

salīdzinājumā ar Eiropu. Ir ierobežots skaits

cilvēku, kas var darboties informācijas tehnoloģiju

nozarē.

“Ja gribam šos dārgos speciālistus, ir jāsadarbojas

visām pusēm. Piemēram, Augstākās

izglītības padome šajā mācību gadā

samazināja studiju vietas skolotājiem un sociālajās

zinātnēs un atdeva informācijas tehnoloģijām.

Normāli būtu, ka valsts dotu papildu vietas.”[4,35.lpp.]

Septiņi procenti augstskolu beigušo kļūst par

bezdarbniekiem. Pēdējā laikā likumdošanas

pārmaiņu dēļ augstskolas beigušie nemaz

nereģistrējas Valsts nodarbinātības dienestā, jo

šiem cilvēkiem vairs nav tiesību uz bezdarbnieku pabalstu.

Finansu resursi ļauj bezdarbniekus skolot četrus līdz

sešus mēnešus.

8. Kā brīvā darbaspēka kustība ietekmēs

Latvijas darba tirgu.

Latviešu mentalitāte ir tāda, ka mums vajag, lai kāds

mūs pagrūž. Mūsu darbaspēks aizies strādāt

uz Eiropu, ja mūsu uzņēmēji nebūs spējīgi

viņiem atbilstoši maksāt. Darba migrācijas

pētījumi liecina, ka vispirms migrē kvalificētie. Bet tagad

sāk migrēt arī nekvalificētais darbaspēks.

Uzņēmēju kopiena Latvijā ir atbildīga par

nacionālo identitāti. Konkrēti – neizlaist menedžmenta

kontroli no savām rokām. Latvijā ir slikti, ka visos

privatizētajos lieluzņēmumos – Lattelekom un citos –

nacionālais menedžments aiziet. Darbinieku noturēšanai

firmā un Latvijā liela nozīme ir arī organizācijā

valdošajam korporatīvajam garam. Tas latviešu mentalitātei

ir būtiski.

Jo vecāks cilvēks, jo vairāk viņam ir

jāmācās, lai noturētos darba tirgū. Daļa no

mūsu vidējā un zemākā līmeņa

speciālistiem ir nopietni apdraudēti. Cilvēki, kas

nestrādā, zaudē ticību rītdienai.

Nobeigums.

Pēc manām domām, valstij vajadzētu

daudzveidīgāk un intensīvāk atbalstīt studentus,

piešķir vairāk finansu līdzekļus augstskolām,

lai studenti nebūtu spiesti tik daudz naudas izdod par mācību

maksām utt. Tādā gadījumā varētu

izglītību iegūt daudz vairāk studentu, ja pašlaik

viens no galvenajiem aspektiem kādēļ tie studenti kuri

varētu studēt, bet nestudē ir tieši finansiālais

aspekts. Tā rezultātā, iespējams, uzlabotos darba tirgus

Latvijā. Varbūt tas neuzlabotos ļoti strauji, taču es

ceru un man ir pamats cerībām ticu, ka ar laiku tas notiktu. Rastos

vairāk speciālistu dažādās nozarēs.

Es uzskatu, ka viss darba tirgus mūsdienās ir atkarīgs no

izglītības un studentiem, jo studēt gribošo un jauno

speciālistu, kuri ir tikai ieguvuši augstāko

izglītību ir ļoti daudz, protams, ka ne visiem ir lemts savu

sapni piepildīt.

Izmantotā literatūra.

1. Nešpors V.,Ruperte I.,Saulītis J. Mikroekonomika.-Dr.oec.V.

Nešpora redakcija, Rīga, 2000.-98-102.lpp.

2. Cīce A. Darbatirgus un bezdarbs pēcsociālisma

Latvijā.//Latvijas ZA Vēstis.- 1995.-Nr.7/8.-59.-68.lpp.

3. Krūzmētra M., Rivža B. Darbaspēka tirgus un

bezdarbs Latvijā: ietekmējošie faktori un sekas.//Latvijas ZA

Vēstis.-1996.-50.sēj.-Nr.3-1.-11.lpp.

4. Tentere G., Bertrands J., Krumbergs O., Rivža B., Tisenkopfs T.,

Niklass M., Šperberga M., Rozenbergs G. Darbs būs elastīgajiem

un mobilajiem.//Kapitāls.- 2001.-Nr.11.-32-40.lpp.

Saturs.

Ievads.........................................................................2

1. Darba tirgus................................................................3

2. Bezdarbs....................................................................5

3. Darba alga..................................................................6

4. Darba tirgus politika Latvijā..........................................7

5. Darba tirgus Latvijā šodien.......................................8

6. Latvijas darba tirgus salīdzinājumā ar citām

reģiona valstīm................................................. 9

7. Latvijas darba tirgus neatbilst tautsaimniecības

pašreizējām prasībām................................

10

8. Kā brīvā darbaspēka kustība ietekmēs

Latvijas darba tirgu............................................... 12

Nobeigums.....................................................................13

Izmantotā literatūra................................................14

Saturs........................................................................15



(C) 2009